Janīna Grinsone-Velde, aizkraukliete: — Šogad pārsvarā sēnes lasām Latgales mežos. Tur atrodas mūsu ģimenes lauku mājas. Lasot sēnes un pavadot laiku mežā, atpūšos no ikdienas rūpēm! Piekritīšu daudziem sēņotājiem, ka šogad meža veltes ir grūtāk atrodamas un to ir mazāk. Pārsvarā sēņojam visa ģimene kopā, un šogad sēnes izdevās atrast tādās vietās, kur nevarējām pat iedomāties! Uzejot lielu, dzeltenu placīti ar gailenēm, kuru neviens vēl nav atradis, ir tik patīkami, rodas azarts! Tā kā šogad vasara ir sausa, meklējam tuvāk purviem un dziļākos, aizaugušos mežos un bērzu brikšņos, jo sēnes slēpjas! Vienas dienas lielākais “medījums” bija 10 kilogramu.
Dagnis Boltrikovs Daudzevā: — Runā, ka mežā ir maz sēņu un ogu. Mērķtiecīgi ar groziņu un nazīti šogad mežā vēl neesmu gājis. Pastaigājoties ar suni, saujā izdevies salasīt kādu nieku.
Sanita Mirošņika, koknesiete: — Var atrast! Aizbraucām uz mežiem aiz Daudzevas, gājām “uz dullo” un mazāk nekā stundas laikā salasījām pārsteidzoši daudz sēņu. Pāris dienu pirms tam bijām Kokneses puses mežos, tur neko neatradām. Varbūt šoreiz paveicās, bet nevar teikt, ka sēņu šogad nav.
