Koknesiete Zenta Spale jau vairākus gadus aptiekās pērk zāles sirds ārstēšanai ar atlaidi.
Koknesiete Zenta Spale jau vairākus gadus aptiekās pērk zāles sirds ārstēšanai ar atlaidi. Šogad šīm zālēm valsts apmaksā 75 procentus. Taču, kad kundze zāles pirkusi Koknesē, “Saules aptiekā”, viņai Ls 3,60 vietā vajadzējis maksāt Ls 5,60. Aptiekas darbiniece paskaidrojusi, ka divi lati — tā ir piemaksa par medikamenta iesaiņojumu. Vai tas tā var būt? — neizpratnē jautā Spales kundze.
“Staburags” sazinājās ar Zāļu cenu valsts aģentūru. Tās pārstāve Laila Metasa informē:
— Tā nav piemaksa par iesaiņojumu. Lai palielinātu iespējas ar smagām un hroniskām slimībām sirgstošiem pacientiem saņemt viņiem nepieciešamās zāles ar pilnīgu vai daļēju valsts kompensāciju, 2005. gadā ir ieviestas izmaiņas valsts apmaksāto zāļu cenu veidošanā. Ja kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas vairākas terapeitiski savstarpēji aizvietojamas zāles, tad valsts apmaksā lētākās no tām. Terapeitiski aizvietojamām zālēm ir līdzvērtīga efektivitāte, tās paredzētas vienādu slimību ārstēšanai, un tām nav nozīmīgu atšķirību blakusparādību ziņā. Savstarpēji aizvietojamās zāles ir sagrupētas tā saucamajā “references grupā”, un katrai grupai ir noteikta references cena — lētāko zāļu cena šajā grupā.
Gandrīz katrai zāļu formai, stiprumam un iesaiņojuma lielumam ir sava references grupa. Ja pacientam izrakstītas zāles, kuras nav references zāles attiecīgajā grupā, tad starpību starp references (lētāko zāļu) cenu un konkrēto zāļu cenu maksā pacients, ņemot vērā arī attiecīgās diagnozes kompensācijas apjomu (100%, 90%, 75% vai 50%).
References sistēmu ievieš pakāpeniski. No pagājušā gada 1. jūlija references cenas princips tika piemērots tām diagnozēm, kurām kompensācijas apmērs bija 50%, 75% vai 90% (piemēram, hipertensija, muskuļu, skeleta un saistaudu slimības), bet no šīgada 1. janvāra šis princips attiecas arī uz tām diagnozēm, kurām kompensācija ir 100% apmērā (sirds mazspēja, epilepsija, diabēts, izņemot insulīna preparātus).
Tāpēc, konsultējoties pie ārsta, pacientam jānoskaidro iespējas saņemt lētākās zāles, ņemot vērā to, ka visām kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām dažādu firmu vienas aktīvās vielas zālēm ir līdzvērtīga terapeitiskā efektivitāte.
Bez izmaiņām kompensē zāles, kuras nav aizvietojamas, un par tām pacientiem nekas nav jāpiemaksā.
Metasas kundzes informāciju papildina arī SIA “Saules aptieku pārvalde” valdes locekle Anita Pozņaka:
— References cenu princips zāļu iegādes kompensācijas sistēmā ir arī visās Latvijas aptiekās, ne tikai “Saules aptiekā”. Dažkārt pārpratums, līdzīgi kā Spales kundzei Koknesē, rodas tāpēc, ka aptiekas darbinieces neprot klientiem populārā valodā izskaidrot šo piemaksu saistību ar references cenu.
Lūk, piemērs references cenu principam: pacientam izrakstīts zāļu — sirds līdzekļa hipertensijas ārstēšanai — viens iesaiņojums “Norvasac” (10 miligramu). Šīs zāles ir vienā grupā ar līdzīgiem medikamentiem, piemēram, “Tenox” un “Amlocard”. Vislētākais 10 miligramu medikaments tagad ir “Tenox”, kura kompensējamo zāļu aptiekas cena ir Ls 4,65 par vienu iesaiņojumu. Turpretī tāds pats iesaiņojums “Norvasac” maksā Ls 9,45.
Šādā gadījumā valsts kompensē lētāko no medikamentiem vai arī no dārgākā tikai lētākā zāļu iesaiņojuma cenu. Starpība jāmaksā pacientam.
Lai pacienti zinātu, cik par zālēm būs jāpiemaksā, un aptiekā nebūtu nekādu pārsteigumu, jājautā savam ģimenes ārstam un tad arī jāizvēlas, kādu līdzīgas iedarbības medikamentu ņemt — lētāko vai dārgāko, par kuru tomēr būs jāpiemaksā.
