Mednieku eksāmena kārtotājiem un tiem, kuri neļauj savām zināšanām “ierūsēt”, noderīgs palīgs var būt portāls Allforhunt.com, kurā jau ievietoti jautājumi, kas turpmāk varētu būt ietverti valsts eksāmenā.
Latvijas Republikas likumdošanai atbilstošu eksāmenu programmu sagatavo Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti. Pēc 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu likumā, un tas bijis viens no iemesliem izmaiņām eksāmena jautājumos.
Portālā Allforhunt.com ievietotais medību eksāmens ir veidots pēc tiem pašiem principiem, kāds ir valsts eksāmens — 60 jautājumu un katram no tiem viena pareiza atbilde.
Saskata pretrunas
Valsts eksāmenā konkrētā biļete var atšķirties, tāpēc portāla veidotāji iesaka tajā ievietoto “eksāmenu” kārtot vairākas reizes, jo katrā nākamajā reizē jautājumi mainās. Taču valsts eksāmenā var būt arī tādi jautājumi, kas nav šajā portālā ievietotajā versijā.
Medību speciālists Edvīns Porciks paskaidro, ka dažas izmaiņas skar ieroču atļauju saņemšanu. “Patiesībā te jau veidojas pretruna — paredzēts, ka jaunie mednieki saņem terminētu ieroču atļauju pieciem gadiem, taču grozījumi it kā atceļ šo termiņu ilggadīgajiem medniekiem. Vienlaikus spēkā paliek noteikums par pirmās palīdzības zināšanu atjaunošanu un ieroča glabātāja medicīniskajām pārbaudēm ik pa pieciem gadiem,” viņš zina.
Uz papīra vai datorā?
Viņš ir neizpratnē par to, ka apmācību programmā izmaiņas gan izdarītas, taču vēl nav skaidrības par to, kā tiks kārtoti eksāmeni. “Ir ziņas, ka eksāmens būs centralizēts un vajadzēs lietot Valsts meža dienesta datorus. Ir dzirdēts, ka varētu tikt izmantota CSDD tehnikas bāze,” bažīgs ir E. Porciks. Arī grupā, kuru viņš sagatavo pašlaik, esot daži audzēkņi, kuri “datoru pazīst tikpat labi kā afrikāņu meitenes”. “Tagad man viņiem jācenšas kaut ko arī par datoru iemācīt,” skaidro E. Porciks.
Nākamie mednieku eksāmeni notiks martā. Līdz tam jāpaspēj nostiprināt gan teoriju, gan veikt pienācīgu šaušanas apmācību.
Prakses trūkums
Apmācību programmā esot gana plašs jautājumu loks par meža dzīvniekiem un dabas aizsardzību. Par medījamiem dzīvniekiem katram pretendentam jau esot visai labs priekšstats. Grūtāk ejot ar dažādām putnu sugām. “Kad jau tās bildes pietiekami ilgi “dreijā” no visādiem rakursiem, prātā arī paliek,” saka E. Porciks. Taču pasniedzējam rūp tas, ka nepietiekams ir šaušanas apmācībām un praktisko drošības pasākumu praktiskās apgūšanas laiks. “Viena lieta ir zināt teoriju, bet, kamēr katra darbība ar ieroci nav izstrādāta praksē, var notikt visādi,” norāda pieredzējušais mednieks. Viņaprāt, šaušanas treniņi ir ārkārtīgi nepieciešami katram medniekam, diemžēl praktiski tie notiekot pārāk maz, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu.
Gaida precizējumus
Mednieku apmācību organizators atzīst, ka gaida nākamo Medību likuma izskatīšanu Saeimā. E. Porciks spriež, ka viņam grūti izskaidrot kursantiem, piemēram, tādu lietu: kāpēc ir atļautas medības ar pusautomātisko medību ieroci, bet nedrīkst izmantot visas piecas tam paredzētās patronas? “Rūpnīca tādus ražo, veikalos tādus var nopirkt, bet, lai ietu medībās, tas jānes pie ieroču meistara pārveidot,” viņš skaidro.
Patlaban esot iesniegti vairāk nekā simt priekšlikumu Medību likuma grozījumiem, tie skar gan jautājumus par medību iecirkņu lielumu, gan jaunākās nostādnes dabas aizsardzībā.
“Baidos, ka tas var ilgt vēl krietnu laiku. Un iznāks, ka likumu vispār vajadzēs gatavot par jaunu, jo grozījumi, iespējams, skar vairāk nekā trīsdesmit procentu no esošā likuma normām,” saka E. Porciks.
Visvairāk grēko mednieki
2010. gada deviņos mēnešos valstī kopumā reģistrēts 35 911 šaujamieroču īpašnieku. Plašākais ir medībām paredzētais ieroču klāsts — 49 814 vienību.
Statistika liecina, ka uz katriem 30 Latvijas iedzīvotājiem ir pa vienam oficiāli reģistrētam šaujamajam.
Transportēt ieročus drīkst tikai izlādētus un iesaiņotus speciālā pārvalkā. Turklāt pat izlādētu, iesaiņotu ieroci nedrīkst pārvadāt alkohola reibumā, arī tad ne, ja cilvēks nevada automašīnu. Šajā ziņā visbiežāk grēkojot mednieki.
Nelaimes gadījumi medībās Latvijā nav pārāk bieža parādība, tomēr katru gadu pa kādam notiek, galvenokārt neuzmanības dēļ.
