Jaunie ārsti, tāpat kā citu profesiju pārstāvji pēc augstskolas beigšanas, nesteidz meklēt darba iespējas reģionos. Aizkraukles medicīnas centrā šobrīd visas darba vietas ir aizpildītas, bet jaunus kolēģus iestādē meklē visu laiku. Saruna par to ar SIA “Aizkraukles medicīnas centrs” valdes priekšsēdētāju Dzintru Krišjāni.
— Vēlme doties pensijā nesen bija vienīgajai pediatrei. Vai slimnīca nepaliks bez šī speciālista?
— Daktere šobrīd vēl nav izlēmusi par aiziešanu no darba tuvākajā laikā. Tomēr skaidrs, ka agri vai vēlu tā notiks, tāpēc jau laikus meklējam pediatru. Viegli tas nav, jo intereses par šo piedāvājumu pagaidām nav. Zinu, ka pediatru trūkst arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tagad izjūtam sekas tam, ka vienu brīdi Latvijā mazāk sagatavoja tieši pediatrus. Ja tomēr neizdosies atrast šo speciālistu, domāsim citas iespējas, lai bērni saņemtu medicīnisko aprūpi.
— Vai ir kāda joma, kurā nav ārsta?
— Šobrīd viss ir nodrošināts. Tomēr, ņemot vērā to, ka vairāki kolēģi ir pensijas vecumā, laikus jādomā par jauniem speciālistiem. Ginekoloģijā ārste Vija Bruzgule samazina darba apjomu Aizkrauklē un te pieņem reizi nedēļā, bet būs vēl viens speciālists, tāpēc kopējās pieņemšanas stundas nesamazināsies. Tā ka ginekoloģijā joprojām būs trīs speciālisti. Vēl pārorganizēsim pieņemšanas laikus abām vecmātēm, kuras strādās otrdienās un ceturtdienās. Pie viņām aicināsim vairāk vērsties sievietes, lai veiktu valsts apmaksātos skrīningus un analīzes, kas atslogos ginekologu darbu. Otorinolaringologa slimības laikā veiksmīgi izdevās atrast aizvietotāju. Kopumā visas pozīcijas ir nodrošinātas, bet varētu būt vairāk pieņemšanas stundu, piemēram, kardiolo-
gam.
— Vai tiešām jaunajiem speciālistiem ir tik maza interese par darbu reģionos?
— Tā ir, neraugoties uz to, ka pašvaldība palīdz ar dzīvokli un piedāvājam citu atbalstu, arī apmaksāt ceļa izdevumus. Ir daži rezidenti, kuri pie mums brauc no Rīgas, bet jauno speciālistu pēc augstskolas beigšanas nav. Mēs zaudējam, ka Aizkraukles slimnīcai vairs nav neatliekamās medicīniskās palīdzības statusa, tāpēc pie mums jaunajiem ārstiem nav apmācības iespējas. Interese par to ir, bet šī iemesla dēļ esam spiesti atteikt. Jaunu speciālistu piesaistīšana ir ilgstošs process, bet iestrādes ir.
— Kā vērtējat noteikumus, ka jaunie speciālisti, ja viņi noslēdz līgumu ar valsts ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darbu tajā, saņem prioritāru uzņemšanu rezidentūrā?
— Kā iestādes administratore es to atbalstu. Visi nevar strādāt tikai Rīgā, un visi pacienti nevar aizbraukt uz galvaspilsētu. Jābūt sabalansētībai. Katrā ziņā visiem, kuri vēlētos strādāt Aizkrauklē, darba pietiktu, jo pacientu netrūkst. Galvenais — lai ir, kas strādā un dara to labi. Te ir arī laba vieta attīstībai.
— Kāda ir situācija ar valsts kvotām ārsta apmeklējumiem, ņemot vērā, ka finansējums reģionālajām slimnīcām ir samazināts?
— Tā kā finansējums samazināts vismaz mēneša apjomā, tad būs jārēķinās ar lielākām rindām pie speciālistiem. Šobrīd pacienti vēl to neizjūt. Pagaidām esam ierobežojuši kompjūtertomogrāfijas izmeklējuma iespējas atbilstoši valsts finansējumam. Pārējās pozīcijas vēl neesam sākuši stingrāk kvotēt, jo vasarā, kā ierasts, pacientu ir mazāk. Ja nebūs papildu finansējuma, rudenī pie ārsta un uz izmeklējumiem būs grūtāk tikt.
— Vai paredzēti jauni maksas pakalpojumi?
— Šobrīd nē. Ir gan idejas, kas pagaidām nav īstenojušās. Pacientiem ir vēlme, lai dažiem ārstiem būtu vairāk darba stundu, bet viens cilvēks var izdarīt tik, cik viņa spēkos. Ja ārsts ir noguris, pakalpojumam vairs nav kvalitātes. Šobrīd diena lielākoties aizpildīta ar valsts apmaksātiem pakalpojumiem, līdz ar to maksas pakalpojumu ir mazāk. Ir pozīcijas, kurās nav problēmu tikt par valsts finansējumu, piemēram, rentgens. Beigusies arī pirms laika saceltā ažiotāža par laboratoriskajiem izmeklējumiem. Cik nepieciešams, ģimenes ārsti uz tiem nosūta, bet, protams, to necenšas veikt bez pamatojuma.
— Vai medicīnas iestādē iecerēti kādi remonti?
— Uzlabojumi paredzēti fizikālās terapijas kabinetā poliklīnikā. Darbi sāksies maijā un turpināsies vismaz divus mēnešus. Remontēs telpas un mainīs daļu iekārtu. Šajā laikā procedūras veiks citās telpās. Būs arī nelieli remontdarbi citos kabinetos. ◆
