Skrīverieši Sanita un Andis Rikmaņi šogad novākuši pirmo, pašu spēkiem izaudzēto ķirbju ražu. Tās lielums tiek lēsts ap četrām tonnām. Zaļās un oranžās milzu ogas galvenokārt paredzētas Helovīna svētkiem oktobra beigās, kā arī dažādiem ēdināšanas uzņēmumiem un pārdošanai rudens gadatirgos.
Jaunieši Sanita un Andis ikdienā aizņemti algotā darbā, tāpēc ķirbju audzēšana bijusi no tām nodarbēm, kas neprasa lielu laika ieguldījumu, tai var veltīt vakarus un brīvās dienas, bet tomēr dod kādu ienākumu ģimenes budžetā. No pašvaldības nomātajā pushektārā šogad izaudzis, pēc Anda aplēsēm, ap četrām tonnām ķirbju. Viņa tēvs Armands ķirbjus audzē vairākus gadus un daudz lielākā apjomā. Salīdzinot šīgada ražu ar iepriekšējām, šo par īpaši veiksmīgu nevar saukt. Sezonas sākumā jaunos dzinumus ietekmējis karstums, kā dēļ daļa nokalta. Andis teic, pieņēmums, ka vislabākā vieta ķirbju audzēšanai ir komposta vai mēslu kaudze, neatbilst patiesībai. Šādā augsnē ķirbji izaug pārāk ūdeņaini, jo strauji pieņemas apjomā, taču satur mazāk vērtīgo vielu. No izaudzētā dažādu apsvērumu dēļ nākamajam gadam sēklas neievāc, katru gadu tās pērk no jauna. Šogad pārsvarā audzēti muskatķirbji un šķirne ‘Spirit’.
Salīdzinājumā ar citiem laukaugiem ķirbis ir samērā pieticīgs, neprasa lielu uzmanību, un viens no apstākļiem, kas var ietekmēt ražas kvalitāti, ir kraupe.
Oktobra sākumā novākto ražu vairākas dienas apžāvē un nogatavina rudens saulē, līdz ķirbjiem laiks doties uz pagrabu. Tā kā lauks ir tālāk no mājas, ražu tur nevar atstāt, tādēļ četras tonnas nākas pārcilāt vismaz reizes četras piecas.
Andis teic, ka no bērnības “attiecības” ar ēdieniem, gatavotiem no ķirbjiem, bijušas vēsas, bet tagad, izmēģinot dažādas receptes un apstrādes veidus, šī oga viņa ikdienā sastopama jo bieži. Mājas apstākļos top ķirbju sukādes, ēdienreizēs — biezzupa un sula. Šķirnes ar blīvāku mīkstumu labi der cepšanai. Tomēr lielākā daļa šīgada ražas nonāks pārstrādes un ēdināšanas uzņēmumos, kafejnīcās, kā arī rudens gadatirgos. ◆
