Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja fondos glabājas 156 pastkartes, kuras pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un vēlāk sūtītas Līgosvētkos. Kad padomju laikā Jāņus svinēt aizliedza, zuda arī apsveikumu sūtīšanas tradīcija.
Muzeja speciāliste Ilzīte Ozoliņa stāsta, ka visvecākā krājumu pastkarte ir sūtīta 1903. gadā, bet senākā ar Jāņu tematiku — 1906. gadā. Uz kādas 1911. gadā sūtītas Līgosvētku pastkartes ir dziesmas notis, uz citām redzami romantiski mīlas pārīši un jaunkundzes.
Sākumā pastkartes ieveda no ārvalstīm, bet Latvijā uzdrukāja latvisku novēlējuma tekstu. Tās sūtīja bez aploksnēm. Kāda ir pavisam neatbilstoša Jāņiem — tajā redzamas Alpu vijolītes, kas zied ziemā. Ir arī viens eksemplārs, datēts ar 1923. gadu, uz kura novēlējums “Priecīgus Jāņus!” rakstīts vāciski.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā apsveikumus izdeva arī Latvijā, piemēram, Indriķa Zeberiņa zīmējumi redzami pastkartēs, kas tapušas Emīlijas Benjamiņas tipogrāfijā. Mākslinieki zīmēja tautumeitas un tautudēlus ar siera rituļiem un ar papardes ziedu.
Pa pastu sūtīja arī pastkartes, kurās bija melnbaltas fotogrāfijas, piemēram, uz kādas redzams jauns vīrietis ar ozolu vainagu un alus mucu, un izdevējs ir “Fotobrom” Rīgā. Bija izplatītas arī krāsainu oriģinālo pastkaršu melnbaltas kopijas.
“Nu, Fred, saturies, ka tevi pavisam neaplīgo! Trejmeitiņas,” lasāms kādā apsveikumā.
Parasti apsveikumi ir no sirds, tomēr muzeja fondā ir arī kāda pastkarte ar īpaši indīgu tekstu. Sūtītājs, kurš parakstījies kā “Jānīts”, kādai augsti godātai jaunkundzei Skrīveru stacijas “Zīlīt kunga veikalā” 1928. gadā adresējis pastkarti ar divām tautasdziesmām. Viens pantiņš uz pastkartes ir iespiests jau tipogrāfijā: “Jāņu māte savas meitas/Treju grožu galā sēja;/ Visus trijus pušu rāva,/ Pēc puišiem dzīdamās.” Rakstītājs “savas meitas” ir pārlabojis vienskaitlī — “savu meitu”. Otrs pantiņš uzrakstīts pašrocīgi: “Sirsniņ, mana dvēselīte,/ Tautu dēla rociņā;/ Kauli vien vazājās/ Pa bāliņa pagalmiņu.” Nobeigumā novēlējums — “Priecīgus Līgosvētkus!”.
Uz pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sūtītajām pastkartēm līdzās apsveikumiem lasāmas arī dažādas reklāmas, uzspiestas ar spiedogu. Piemēram: “Noguldiet naudu Pasta bankā!”, “Abonējiet Radiofonu!”, “Rīgas jūrmala dāvā veselību un atpūtu”, “Baldone — veselības avoti un gaisa kūrvieta”. Ar spiedogu bija uzspiesti arī dažādi aicinājumi, piemēram, “Posieties Dziesmu svētkiem!”.
