Jaunjelgaviete Kristīne Jančevska ir jauniete, kurai neatliek laika garlaikoties, jo visas viņas dienas izplānotas līdz pēdējai minūtei.
Jaunjelgaviete Kristīne Jančevska ir jauniete, kurai neatliek laika garlaikoties, jo visas viņas dienas izplānotas līdz pēdējai minūtei. Mācoties vidusskolā, viņa neklātienē beigusi modes dizaina skolu Šveicē, runā trijās svešvalodās un apgūst vēl vienu, aktīvi iesaistās dažādu jauniešu pasākumu norisē un organizēšanā.
Dzimšanas diena paliek otrajā plānā
— Tu esi dzimusi Ziemassvētkos. Vai šo laiku izjūti īpaši?
— Jā, tikai nevis kā savu dzimšanas dienu, bet tieši šo kluso un mierīgo Ziemassvētku laiku. Nekad savu dzimšanas dienu neesmu svinējusi skaļi lielā draugu pulkā, tā vienmēr palikusi otrajā plānā. Šogad man paliek 18 gadu. Daudzi to svin ar tik plašu vērienu, ka otrā rītā neatceras, kā vakars beidzies, taču es savu jubileju atzīmēšu pavisam klusu.
— Ja dzimšanas diena paliek otrajā plānā, varbūt vārdadienu svini kuplā draugu lokā?
— Arī to nesvinu. Man vārdadiena ir 24. jūlijā. Šajā laikā pēdējos sešus gadus esmu Šveicē, un tur vārdadienas nesvin. Tur cilvēki vispār plaši neatzīmē savas jubilejas, viņi ir daudz noslēgtāki, neiet viens pie otra ciemos tik bieži kā mēs.
Šveicē apgūst modes dizainu
— Ko tu dari Šveicē?
— Abas ar māsu braucam ciemos pie mammas, kura tur dzīvo jau vairākus gadus. Viņa strādā veterinārajā klīnikā. Šveicē ne tikai atpūšos, bet arī mācos. Šovasar saņēmu diplomu par Jaunās Cīrihes skolas absolvēšanu. Tajā ir mākslas foto, tēlotājmākslas nodaļa, es mācījos modes dizaina nodaļā.
Bērnībā zīmē kleitas lellēm
— Kā latviešu pusaudze var iekļūt tādā skolā?
— Zinot manu interesi par zīmēšanu un tērpu veidošanu, mamma piedāvāja tur mācīties. Mācības ir par maksu, ja var izpildīt visas šīs skolas prasības, mācīties var jebkurš. Es tur nebiju vienīgā ārzemniece.
Jau bērnībā darināju tērpus papīra lellēm, šuvu apģērbu bārbijām. Patika arī zīmēt. Atceros, man uzdāvināja akvareļkrāsas. Pludināju tās uz papīra, veidojot neparastus zīmējumus. Tad ieinteresējos par cirku un teātri, krāsoju cilvēku sejas kā klauniem.
Lai virzītu manu aizraušanos, māte ieteica apmeklēt mākslas skolu. Sākumā braucu uz nodarbībām Aizkrauklē, vēlāk — tepat Jaunjelgavā. Vēl divus gadus pēc tās beigšanas gāju uz nodarbībām piektajā klasē, kur jauniešus sagatavo mācībām mākslas vidusskolā vai augstskolā.
Neviens negrib pozēt kails
— Kā veicās modes dizaina studijas Šveicē?
— Labi. Apguvu zīmēšanas pamatus, aktu, dabas ainavu un modes zīmēšanu, mākslas un stila vēsturi, kaligrāfiju, modes dizainu. Atkarībā no sekmēm un interesēm pēc skolas beigšanas absolventiem piedāvā turpināt izglītoties Itālijā, Francijā, Anglijā, Amerikā.
Tur darbu vērtē sešu ballu sistēmā. Man nebija nevienas atzīmes, kura būtu zemāka par pieci. Kad nosūtīju savus darbus, ļoti bieži saņēmu atbildi, ka tie izpildīti labi un nav pat ko labot. Nereti labākie darbi bija nevis tie, pie kuriem strādāju nedēļām, bet gan pēkšņi tapušie.
Atceros, reiz bija problēma uzgleznot aktu. Kad aicināju kādu pozēt, cilvēks piekrita uzreiz, bet, kad pateicu, ka jāpozē kailam, atteicās. Nācās izmantot slavenu mākslinieku aktos attēloto cilvēku formas savā interpretācijā.
Izceļas uz kopējā fona
— Vai var teikt, ka tava dzīve sadalīta divās daļās — Latvijā un Šveicē?
— Būtībā man ir pat vairākas dzīves. Viena no tām skolā. Tur es mācos, īpaši neizceļos. Kopā ar draugiem un domubiedriem pavadītais laiks ir cita dzīve. Tad varu būt es pati, izpausties daudz radošāk. Organizējot dažādus pasākumus, lieku lietā izdomu, nekautrējoties no visdīvainākajām un pārdrošākajām idejām.
Pavisam cita dzīve ir Šveicē. Šajā zemē pielāgojos turienes sabiedrībai, izturos pieklājīgāk. Šveicieši pret ārzemniekiem ir ļoti rezervēti. Tur ir ļoti daudz dienvidslāvu, albāņu, un viņi pēc šiem cilvēkiem spriež par visiem iebraucējiem, tāpēc atstāt labu iespaidu ļoti grūti. Cenšos, taču reizēm tas neizdodas, jo ar savu ārējo izskatu uz kopējā fona bieži vien izceļos. Ir cilvēki, kuri mani atbalsta par uzdrošināšanos, citi pajautā, vai man matu cekulā sirseņu pūznis iemājojis?
Par nolūzušu papēdi neuztraucas
— Vai modes dizaina apgūšana ietekmējusi tavu ģērbšanās stilu?
— Nē, jo šajā skolā dizaina pamatus apguvām, pētot aizgājušo modi, kura bija krietni daudzveidīgāka nekā tagad. Pati mēģinu kombinēt tērpus. Šo to iegādājos izpārdošanās ārzemēs un lieku kopā ar to, kas jau atrodams skapī. Iespēju ģērbties stilīgi ir ļoti daudz. Piemēram, vienu žaketi var kombinēt ar pieciem dažādiem apģērba gabaliem. Man ļoti patīk arī kļošenes.
Patīk augstpapēžu kurpes, taču ne vienmēr tās varu atļauties aut. Reiz nopirku ļoti skaistas kurpes, saposos un nolēmu aiziet uz kādu klubiņu. Ceļā vienai kurpei nolūza papēdis. Tāpēc taču negriezīšos atpakaļ, jo tā centos, lai labi izskatītos. Nolauzu papēdi arī otrai kurpei un gāju tālāk.
Kas gan tur liels — augstpapēžu kurpes pārvērtu.
Eksperimentē ar matiem
— Cik bieži maini savu ārējo izskatu?
— Vasarā diezgan bieži, īpaši eksperimentēju ar matiem. Sākumā tie bija gari, taču manam dzīves ritmam piemērotāki īsi, tāpēc nogriezu. Balināju un krāsoju. Vienu brīdi tie bija oranži. Kad gāju ārā, lai nešokētu garāmgājējus, uzliku cepuri.
Sapņo par studijām Francijā un Itālijā
— Esi redzējusi, kā cilvēki dzīvo citās valstīs. Vai pašai negribas pārcelties uz dzīvi Šveicē, dzīvot un mācīties tur?
— Pēc modes dizaina skolas beigšanas saņēmu piedāvājumu mācīties Bāzelē vai Cīrihē. Man pašai jāizvēlas. Es tiešām domāju pēc vidusskolas beigšanas turpināt mācības ārzemēs. Vai palikšu tur pavisam? Pagaidām nezinu.
Vēl pagājušajā pavasarī domāju iestāties Mākslas vai Kultūras akadēmijā, varbūt lietišķās mākslas vidusskolā. Taču sapratu, ka Latvijā iegūto diplomu pasaulē pārāk augstu nevērtē. Tāpēc mācīšos Šveicē, ja iespējams, vēlāk arī Francijā, Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Esmu sapratusi arī to, cik svarīgi, lai Latvija būtu Eiropas Savienībā. Eiropā pret cilvēkiem, kuri ir no valstīm ārpus savienības, izturas diezgan skeptiski. Tāpat arī jauniešiem, kuri iegūs augstāko izglītību, jau esot Eiropas Savienībā, būs lielākas iespējas izglītoties tālāk un strādāt citās Eiropas valstīs.
Runā četrās valodās
— Cik valodas esi apguvusi?
— Krievu valodu esmu apguvusi jau kopš mazotnes, brīvi runāju arī vāciski un angliski. Šobrīd apmeklēju franču valodas nodarbības. Tā kā nākotnē gribu mācīties Francijā, nolēmu, ka nedrīkstu braukt uz šo valsti, kamēr neesmu apguvusi tās valodu.
Kad bijām Francijā, reiz Parīzē apmaldījāmies. Prasījām garāmgājējiem ceļu, viņi mums kaut ko laipni skaidroja, taču neko nesapratām. Tas ir briesmīgi. Nākotnē gribu apgūt arī itāļu un spāņu valodu.
Pozitīvas emocijas mudina darboties
— Vai esi mērķtiecīga un vienmēr sasniedz iecerēto?
— Galamērķi sasniedzu vienmēr, reizēm tas notiek ātrāk, citreiz vēlāk. Ja man ir enerģijas uzplūdi, viss notiek, taču reizēm tiem seko brīdis, kad neko negribas darīt. Zinu — kaut kur jāiet, kaut kas jādara, taču būtībā mīņājos uz vietas. Man vajag pozitīvas emocijas, uzmundrinājumus, lai atkal varētu pilnvērtīgi un radoši strādāt. Reizēm mani pozitīvi ietekmē arī laba mūzika.
Bija brīdis, kad nekā nevarēju pabeigt darbus Šveices skolai. Pēkšņi saņēmu ziņu, ka mani iepriekšējie darbi novērtēti ļoti labi, un šīs pozitīvās emocijas bija lielisks pamudinājums atkal darboties.
Pieņem izaicinājumu
— Tu piedalījies arī konkursos “Tīnis 2000” un “Mis un Misters Aizkraukle 2001”. Kāpēc nolēmi to darīt?
— Piedalīties tīņu konkursā mani izaicināja draugi, sakot, ka es to nevarēšu paveikt. Viņi paši mani pieteica tīņu konkursam. Izaicinājumu pieņēmu, un veicās tik labi, ka uzvarēju. Savukārt “Mis un Misters” konkursā nokļuvu pavisam nejauši. Aizgāju uz mēģinājumu paskatīties, kā veicas draugiem. Tur man pašai piedāvāja piedalīties.
Apkārtējo attieksme bija ļoti dažāda — vieni atbalstīja, citi iebilda, ka nav jēgas piedalīties, ja tāpat nav izredžu uzvarēt. Biju augumā mazāka nekā pārējās meitenes. Taču ne vienmēr ir svarīgi uzvarēt, un daudzi to diemžēl nesaprot.
— Vai esi azartiska, ja tevi var izaicināt?
— Esmu gatava iesaistīties dažādās avantūrās, ja vien apkārtējie spēj mani par to ieinteresēt.
***
Vārds, uzvārds: Kristīne Jančevska.
Dzimšanas laiks: 1984. gada 24. decembris.
Nodarbošanās: Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolniece.
Dzīvesvieta: Jaunjelgava.
Ģimene: māte Ilona — dzīvo un strādā Šveicē, māsa Monta — skolniece, vecāmāte Alla.
Vaļasprieks: fantazēšana.
Horoskopa zīme: Mežāzis.
