Rīt, 18. jūlijā, pulksten 16 Jaunjelgavā, pašvaldības ēkas pagalmā Jelgavas ielā 61, notiks Jaunjelgavas amatierteātra vides izrāde — Evitas Sniedzes lugas “Tie paši oši” iestudējums. Jāuzsver, tas nav joku gabals, bet gan traģikomēdija.
Jaunjelgavas kultūras nama direktore Anita Ostrovska informē, ka izrāde notiks netālu no autobusu stacijas, pašvaldības mājas pagalmā, režisors šo vietu izvēlējies, lai tā būtu tuvāk lugas darbības gaisotnei. Tur sestdien būs izvietoti soli, kur varēs apsēsties ap 50 cilvēku, citi varēs izvietoties tāpat apkārt. Kopumā šajā teritorijā var izvietoties ap 100 skatītāju, un viņi aicināti ievērot divu metru distanci. Dzirdamība būs laba, jo visiem aktieriem būs mikrofoni, kas iznomāti no biedrības “Skrīveru teātris”. Izrādi varēs noskatīties par ziedojumiem.
Izrādes režisors Kārlis Lišmanis stāsta, ka tā būs nevis brīvdabas, bet vides izrāde — pussabrukusī māja, kas nonāksi pašvaldības īpašumā, ir izrādes sastāvdaļa.
Lomās iejutīsies Ilga Bruņeniece, Ludmila Ēvele, Aina Strazdiņa, Solvita Vanaga, Vija Ķervesa, Rea Vovere, Uldis Albiņš, Aivars Balodis, Kārlis Grieze, Eduards Kaļķis un Ilmārs Stoķis. Izrāde ir kolektīva šī gada darbs.
Traģikomēdiju “Tie paši oši” pirmo reizi iestudēja Valmieras Drāmas teātris 2003. gadā Oļģerta Krodera vadībā, internetā ikvienam ir iespēja noskatīties izrādi vai tās fragmentus, kuros tēlota lauku dzīves aina, piemēram, ar pamestu aku, plastmasas pudeļu kalniem, savstarpējiem konfliktiem un nesaskaņām alkohola dēļ. Lugu iestudējuši arī amatierteātri. Toreiz atsauksmēs šī luga tika dēvēta par parafrāzi par Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”, jo abās lugās ir ietverts paaudžu konflikts un patiesības meklējumi, lauku dzīves ikdienas problēmas, attiecību samezglojumi, likteņa pavērsieni un tik dažādās cilvēku izvēles. Tie paši oši, kurus nocirta Indrānu tēvam pagājušā gadsimta sākumā, kad Latvijas laukos ielauzās jaunie laiki, un lauki apmēram pirms divdesmit gadiem, kad tapa luga, bez kādreiz nocirstajiem ošiem. Kārlis Lišmanis teic, ka šajos pēdējos divdesmit gados laukos nekas būtiski nav mainījies un kādreizējās problēmas ir aktuālas arī šodien. Daudzviet lauku vide ir degradēta un grūti pieņemt visu jauno, arī jaunās tehnoloģijas, un lielu postu nodara alkohols.
“Dzīvē nopietnie cilvēki mūsu iestudētajā izrādē ir tie sliktie,” teic Kārlis Lišmanis. “Ir satraukums, kā skatītāji šo lugu uzņems.”
Amatierteātra aktieriem izrādē nākas spēlēt arī dzērājus, piemēram, Uldim Albiņam un Eduardam Kaļķim, kuri ikdienā ir priekšzīmīgi cilvēki. Kā ir spēlēt tik negatīvus tēlus, vai nākas sevi lauzt? “Tas ir teātris, jāiejūtas lomā, un tad jau viss “aiziet”,” saka Uldis Albiņš. “Izrādē ir arī humors, kas visu atdzīvina, piemēram, spilgts ir pastnieces — ekstravagantas tarkšķes — tēls, ko spēlē Rea Vovere. Tomēr, tā kā izrāde ir psiholoģiski diezgan smaga, bērniem līdz 16 gadiem to nebūtu ieteicams skatīties, jo daudzas lietas viņiem nebūs saprotamas.”
“Kad režisors sacīja — iestudēsim “Tos pašus ošus”, tajā brīdī biju sajūsmā un man nebija svarīgi, kādu lomu viņš man ir nolūkojis, jo šī izrāde man ļoti patika, tā bija viena no izrādēm, kuru interneta ierakstos esmu skatījies vairākkārt,” saka Eduards Kaļķis. “Man šķiet jauki tas, ka lugas autors nav kāds no vecajiem klasiķiem, bet cilvēks, kurš dzīvo starp mums un ir pieredzējis lugā atspoguļotos laikus, un tajā atspoguļotās problēmas joprojām ir aktuālas. Jankas lomu man iedeva atbilstoši manam vecumam. Spēlēt dzērāju Jankas lomā? Drīzāk es nespēlēju dzērāju, bet cilvēku, kurš šajā virpulī iekritis no malas, varbūt pašam nemaz nevēloties būt dzērājam. Izrādē ir teksts, kurā saku — dzeru spīta dēļ, lai varētu uzspļaut tiem, kas ir ar mani kopā, tiem, kas varbūt kaut kādā mērā vainīgi, ka man ir šāda dzīve. Šajā tēlā ir ļoti interesanti iejusties. Esmu daudz vērojis cilvēkus, skatījies filmas un pievērsis uzmanību tieši šādiem tēliem, jo vēlos izkopt, noslīpēt savu lomu. Protams, nākas sevi lauzt, ir ļoti daudz lietu, kuras es dzīvē nedaru, piemēram, mātes nicināšana — nevaru iedomāties, ka varētu kaut ko tādu atļauties. Tāpat dzeršana, rupja izrunāšanās, viss negatīvais. Šai lomai iepriekš nebiju sagatavots, tas ir pārbaudījums un parāda aktierisko kvalitāti, cik cilvēks ir spējīgs to atveidot. Loma ir smaga, tomēr Liepājas teātra iestudētās izrādes “Hanana” ieraksta noskatīšanās ļāva apjaust, ka ir vēl smagākas situācijas un lomas, Jankas gadījums vēl ir dziļi maigs. Tas ļāva atviegloti uzelpot. Izrādē ir arī citi, kuru lomas ir smagas un kuru atveidotājiem nākas sevi lauzt, piemēram, Jankas māte, kuru tēlo Solvita Vanaga. Aicinu nākt uz izrādi un skatīties, novērtēt mūsu darbu!” ◆
