Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) darbinieki, izvērtējot šīs vasaras ilgstošā sausuma radīto postu, secinājuši, ka ievērojams ražas samazinājums gaidāms visā nozarē — ne tikai graudaugu, bet arī dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem. Jūnija otrajā pusē vairākas pašvaldības Latvijā, tajā skaitā Neretas un Jaunjelgavas, ar lūgumu valdību izsludināt ārkārtas situāciju vērsās pie zemkopības ministra.
Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības speciālists, atzīst — nepietiekama raža būs visiem uzglabājamajiem agrajiem dārzeņiem, tajā skaitā agrajiem kartupeļiem. Pretēji iepriekšējai sezonai, kad raža palika nenovākta pārmērīgā slapjuma dēļ.
Atsaucoties vietējo lauksaimnieku aicinājumam, vairākas pašvaldības ārkārtas sēdēs lēmušas par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Šis jautājumus jāizskata Ministru kabinetam. Krīzes vadības padomes sēdi par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā sasauc šodien. Līdz vakardienai šādu lēmumu pieņēmušas 25 pašvaldības, tajā skaitā arī Neretas un Jaunjelgavas novada.
Izmanto iespēju nodrošināties dubultā
Neretas novada Mazzalves pagasta pārvaldes lauku attīstības speciāliste Astra Saveļjeva apkopojusi informāciju par šībrīža aktualitātēm novadā. Viņa stāsta, ka pašvaldībā ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju vērsušies daudzi novada zemnieki, Mazzalves pagastā vien 14. Situācija, īpaši graudaugu sējumiem, ir dramatiska, laukos ir lielas platības, kurās sausuma dēļ sēkla vispār neuzdīga. Protams, maza cerība ir pēdējo dienu lietus, lai gan jau tagad skaidrs, ka lielas platības ir norakstāmas zaudējumos. Tāpēc Zemkopības ministrijā iesniegta pašvaldības vadītāja Arvīda Kvieša, kā arī daudzu novada zemnieku parakstīta vēstule, kurā aicina valdību izskatīt iespēju noteikt ārkārtas situāciju.
Vakar tādu pašu aicinājumu valdībai iesniedza arī Jaunjelgavas novada pašvaldība. Mārīte Kviļūna, lauku attīstības speciāliste novadā, stāsta, ka situācija nozarē neatšķiras no citām pašvaldībām Latvijā. Par labu oficiālam lūgumam valdībai jaunjalgaviešus mudinājusi pagājušā gada pieredze, kad situācija kļuva ārkārtēja lielā mitruma dēļ. Pērn pieņemt šādu lēmumu daudzas pašvaldības valdībai nerosināja, par laimi, valdība tomēr lēma par labu zemniekiem. Vēstule šogad tapusi vairāk ar domu — dubults neplīst, un uz situāciju reaģē laikus.
Skaistkalnē lija biežāk
Aiga Saldābola, Vecumnieku novada domes izpilddirektore, teic, ka pirms svētkiem sazinājusies ar novada lauku attīstības konsultantu Kristapu Stallīti. Viņam vajadzēja noskaidrot, vai novada zemnieki ir par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Līdz tam šādu lūgumu izteica viena saimniecība novadā. Vai iesniegumu varētu parakstīt, solidarizējoties ar zemniekiem citos novados, kurus karstums ietekmējis? Aiga Saldābola teic, ka ārkārtas situāciju, ja tādu jautājumu izskatīs, noteiks visā Latvijā. Maz ticams, ka to attiecinās uz kādu konkrētu reģionu.
Kristaps Stallītis, komentējot situāciju, saka: “Pagaidām viss mierīgi. Neviens nebļauj. Vienas saimniecības pārstāvis interesējies par iespēju vienoties ar banku par kredīta atmaksas jautājumiem.” Kristaps arī teic, ka bankas šajā jautājumā bijušas atsaucīgas arī iepriekšējos gados. Viņš gan atzīst, ka raža visās nozarēs būs slikta, graudkopjiem jārēķinās ar trešdaļu, dažiem uz pusi mazākiem ienākumiem, nekā cerēts. Lai arī teritorijas nav lielā attālumā, tomēr laika apstākļi, piemēram, Skaistkalnes pusē un Mazzalvē, būtiski atšķirīgi, un Skaistkalnē šogad lijis daudz biežāk.
Kristaps Stallītis arī atgādina, ka Lauku atbalsta dienests šogad jau iepriekš ziņojis, ka sausuma dēļ piemēros atlaides dažādu Eiropas Savienības projektu noteikumu izpildē. Viņš arī uzsver, ka valdības aicinājums ir pašvaldībām pašām būt atsaucīgām, sava novada zemniekiem piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides.
Koknesieši atlaides neplāno
Nedaudz atšķirīgs skatījums uz sausuma problēmu ir Daugavas labā krasta pašvaldībām. Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs teic, ka pagājušajā nedēļā sarunās ar novada zemniekiem izskanējusi frāze — ja šonedēļ neuzlīs, tad ir beigas. Nedaudz uzlija, un, iespējams, ka šis mitrums bija mazs, bet glābiņš. Novada vadība pati nav piedāvājusi parakstīt iesniegumu valdībai ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju. “Ja ir problēmas, parasti zemnieki paši nāk, jautā, un cenšamies tās risināt. Pagaidām neviens ar savu sāpi domē nav vērsies,” saka Ilmārs Klaužs. Vai pašvaldība varētu piemērot NĪN atlaides? Izpilddirektors teic, ka, visticamāk, šādu iespēju neizskatīs. Kā lai nosaka zaudējumu apmēru, ja daļa labības aug ielejā un saņem mitrumu, cita lauka daļa ir pakalnā un izdegusi. Tāpēc vienīgā cerība ir ārkārtas situācijas izsludināšana un saistībā ar to veicamie pasākumi, kas visiem dalībniekiem būtu vienādi.
Kalna galā dzīvība apstājusies
Pļaviņu novada lauku attīstības speciāliste Inese Eiduka, stāstot par situāciju Pļaviņu novadā, teic, ka šobrīd neviens zemnieks saistībā ar postījumiem sausuma dēļ nav pašvaldībā vērsies. Par iespējamo ārkārtas situācijas izsludināšanu viņa teic, ka bankas līdzīgos gadījumos “atlaiž” kredīta pamatsummas maksājumus, bet procentus tik un tā jāturpina maksāt. Jautāta par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, Inese Eiduka saka — viegli nav. Tā kā liela daļa sējumu novadā nav līdzenumā, tad sējumi pakalnu augšpusē nav sadīguši. Iespējams, ka pēdējo dienu mitrums daļu sējumu skubinās augt, tomēr līdz ražas novākšanai šīs platības būs ar atšķirīgu stiebru garumu un gatavības pakāpi. Tāpat sarežģījumus radīja minerālmēslu iestrāde. Lielās saimniecības pārsvarā izvēlas lietot sausos jeb graudveida minerālmēslus. Tie šķīst un augā nokļūst pēc lietus. Tā kā lietus nav lijis, augi ir vārgi. Īpaši tas novērojams rapsim. Tas nīkuļo, pākstis īsas, sēklu maz un sīkas. Līdzīgā situācijā ir zālāji. Šobrīd, salīdzinot ar mitrākām vasarām, barības rezerves ziemai sarūpētas trīs reizes mazāk. ◆
