Fakts, ka vislielāko vidējo algu Latvijā saņem Jaunjelgavas novada iedzīvotāji, raisa izbrīnu — pārsteigts pirms vairākiem gadiem bijis arī Jaunjelgavas mērs Guntis Libeks, kad pašvaldību vadītāju seminārā šos datus prezentējis Valsts ieņēmumu dienests. Kā skaidrot Jaunjelgavas algu fenomenu?
Jaunjelgavas iedzīvotāji pērn “uz rokas” saņēma 772 eiro mēnesī — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tā ir lielākā vidējā alga Latvijā, un ikmēneša tēriņiem jaunjelgavieši varēja atvēlēt par 169 eiro vairāk nekā citi pilsoņi.
Šis izrāviens ir iespējams algu, kas tiek maksātas privātajā sektorā, dēļ. Tur vidēji nopelnītie 1011 eiro mēnesī ir augstākais vidējais atalgojums Latvijā. Piemēram, Rīgā vidējā neto samaksa par darbu privātajā sektorā 2015. gadā bija 735 eiro, Salaspils novadā — 853, Stopiņu novadā — 775, bet Ventspils novadā — 774 eiro.
Savukārt Jaunjelgavas publiskajā sektorā saņemtie 443 eiro “uz rokas” ir zem vidējā atalgojuma valstī un nedaudz pieticīgākus dara arī kopējos datus par pašvaldību.
Centrālās statistikas pārvaldes datu specifika ir tāda, ka vidējās algas aprēķinā pa novadiem netiek iekļauti privātie uzņēmumi, kuros ir nodarbināti mazāk nekā 50 cilvēku. “Tas ir izšķiroši. Iekļauti nav mazie veikali, sīkās ražotnes un zemnieku saimniecības,” portālam Delfi skaidro Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (V). Viņš prognozē — ja datos būtu iekļauta informācija arī par mazajiem uzņēmumiem, vidējās algas latiņa Jaunjelgavā kristos.
Jaunjelgavas mēra teikto apstiprina arī “Lursoft” dati. No 100 uzņēmumiem, kuri 2015. gadā Jaunjelgavā strādājuši ar lielāko apgrozījumu, vien četros darbinieku skaits ir pārsniedzis 50 cilvēku latiņu, pēc kuras dati par vidējo algu tiek iekļauti Centrālās statistikas pārvaldes apkopojumā.
Kā otru skaidrojumu Libeks piemin “aplokšņu algas”. Viņaprāt, daudzviet Latvijā lielie uzņēmumi, maksājot saviem darbiniekiem, joprojām īsteno ēnu ekonomikas praksi. Līdz ar to tiek kropļoti dati par patieso vidējās algas apmēru privātuzņēmumos. “Atvainojiet, bet, ja Ventspilī un Pierīgā vidējā alga ir zemāka nekā Jaunjelgavā, tas liek aizdomāties,” situāciju komentē Libeks.
Jaunjelgavā darbojas deviņi uzņēmumi, kuru apgrozījums 2015. gadā bija virs miljona eiro, liecina “Lursoft” dati. Taču divi no tiem izceļas — SIA “Billerudkorsnas Latvia” darbojās ar 46,3 miljonu eiro apgrozījumu un SIA “Latgran” ar 97,6 miljonu eiro apgrozījumu. Arī Jaunjelgavas novada mērs Libeks portālam Delfi norāda, ka tieši šiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Jaunjelgavas algu fenomenā.
Ārvalstu kapitāls ļauj šiem uzņēmumiem norēķināties ar darbiniekiem, nemaksājot algu aploksnēs, lēš Libeks. “Protams, ir arī lielāki vietējie uzņēmumi, bet es domāju, ka viņi ir spiesti darīt to pašu, ko [“Latgran” un “Billerudkorsnas Latvia”], lai varētu konkurēt darbaspēka tirgū, tāpēc viņiem nav aplokšņu algu,” stāsta mērs.
Zviedrijas kompānijai “BillerudKorsnas AB” piederošais mežizstrādes uzņēmums “Billerudkorsnas Latvia” pērn nodarbināja 79 cilvēkus un gadu noslēdza ar 312 439 eiro peļņu. Savukārt granulu ražotājs “Latgran” tajā pašā periodā deva darbu 120 cilvēkiem un, kāpinot peļņu par 62% salīdzinājumā ar 2014. gadu, nopelnīja 16,7 miljonus eiro.
(Delfi/Bizness)
