Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ Jaunjelgavas novadā visi kultūras namu un pašdarbības kolektīvu vadītāji, izņemot Jaunjelgava kultūras nama vadītāju, jau devušies vai tuvākajā laikā dosies atvaļinājumā.
Savādo laiku izmanto lietderīgi
Sunākstes saieta nama vadītāja Vineta Lavrenoviča stāsta, ka līdz 12. maijam izmanto ikgadējo atvaļinājumu. Ja ārkārtas situācijas laiku pagarinās, viņa teic, ka tad ķersies pie darbiem, kurus citkārt ikdienā vienmēr atliek uz vēlāku laiku, piemēram, izgatavos dekorācijas, noformējumu. Viņa arī saka, no vienas puses, kultūras darbiniekiem šāds atelpas laiks pavasarī ir pat noderīgs, vairāk laika atliek saviem vaļaspriekiem. Vinetai tas saistīts ar darbiem siltumnīcā, kur viņa audzē puķes.
Jaunjelgavas novada kultūras nama vadītāja Anita Ostrovska teic, ka, sākoties ārkārtas situācijai, novada kolektīvu vadītāji vēl kādu laiku mēģināja strādāt attālināti, bet nu pamazām dodas ikgadējā atvaļinājumā.
Jaunjelgavas kultūras namā darbi gan nav apstājušies. Līdzīgi kā citviet, kamēr kultūras pasākumi nenotiek, var pieķerties citiem darbiem. Jaunjelgavieši no nama krājumiem uz ēkas otro stāvu pārvietojuši stelles. Tās pirms kāda laika dāvinājusi vietējā aušanas meistare Sabīne Ķikaute. Ar laiku kultūras namā paredzēts veidot lietišķās mākslas studiju. Stelles ierīkot palīdz aušanas meistare no Neretas — Mirdza Brūniņa.
Daudz resursu
internetā
Līdztekus Jaunjelgavas kultūras namā notiek arī skatuves remonts, kā arī iecerēts nomainīt skatuves aizkarus. Pašlaik notiek cenu aptauja. Iepriekš veikts kosmētiskais remonts izstāžu zālē.
Vaicāta par gaisotni pašdarbības kolektīvos, Anita teic, katrs kolektīva vadītājs cenšas nepazaudēt savstarpējo saikni. Piemēram, kora “Vīgante” vadītāja Diāna Austra Vaice koristiem elektroniski nosūtījusi jaunā repertuāra dziesmu vārdus. Kolektīvi, kuri ir skaitliski mazāki, iepriekš vēl mēģinājuši satikties, bet, tā kā tas nav droši, tiekas virtuāli. Anita Ostrovska pieļauj, ka publiskie kultūras pasākumi iepriekšējā apjomā valstī kopumā atgriezīsies ļoti lēni. Tāpēc tagad kā kolektīva vadītāja viņa meklē jaunas dziesmas, notis, visu to, ko varēs izmantot pēc krīzes. Viņa iesaka arī citu kolektīvu vadītājiem izmantot Nacionālā kultūras centra mājaslapā lnkc.gov.lv publicētās saites uz dažādu nozaru metodiskajiem materiāliem — digitālajiem resursiem dejotājiem, dziedātājiem, piemēram, iedziedātajām katras kora balss partijām konkrētām dziesmām. Tautas mūzikas, folkloras kopu vadītāji var ieskatīties mājaslapā garamantas.lv. “Svarīgi noturēt kolektīvus, nevis šajā krīzes situācijā pašvaldībās lemt, ka tā ir mazāk svarīga problēma, un kolektīvus likvidēt,” saka Anita. “Ne visu var izdarīt digitāli, bet šis laiks noder, lai kādu mirkli paskatītos, kā ikdienišķo var izdarīt citādāk. Izvērtēt, kas bijis, ko varam turpināt, uzlabot.”
Katru balsi iedzied atsevišķi
Līdz 5. maijam ikgadējā atvaļinājumā ir Rudīte Nāzare, Daudzeses un Sērenes pagasta kultūras dzīves vadītāja. Pirms sākās krīze, viņa gatavoja Lieldienu dekorus, kas svētkos bija redzami Daudzevā un Sērenē. Viņa arī spriež, ka, valstī atceļot dažus līdzšinējos aizliegumus, vēlāk kultūra nebūs tā nozare, uz kuru vispirms atteiksies atvieglojumi. Tikmēr, piemēram, Daudzevas amatierteātris ierunājis un internetā ievietojis Monikas Zīles darbu “Trakais gadījums ar Emīliju”, un šādi kolektīvā cenšas uzturēt kopības sajūtu. Sieviešu kora “Daudzeva” vadītājs Raimonds Gulbis katrai kora balsij iedziedājis savu atsevišķu partiju un ar tām dalās “Whatsapp” grupā. Katra kora dalībniece mācās mājās patstāvīgi. Rudīte teic — ja krīzes situācija ieilgs, pēc atvaļinājuma ķersies pie Līgo svētku dekorāciju darināšanas Daudzevai. ◆
