Jaunjelgavas Liepu parka estrādē notika deju studijas “Dance Beat” hiphopa deju sacensības. Tajās piedalījās 180 dejotāji no Jaunjelgavas, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņām, Rīgas, Zaķumuižas, Ķekavas un Cēsīm. Dejojot bērni un jaunieši izstaroja pašpārliecinātību, laimi par to, ko dara, un ar savu entuziasmu neatstāja vienaldzīgu nevienu skatītāju.
Vērtē pieredzējušie
Dejotāji piedalījās ar sagatavotu dejas priekšnesumu, sacentās komandās pa četri, pēc katra iznāciena viens no komandas dalībniekiem turpinājumā dejoja solo deju — improvizāciju, dzirdot un izjūtot mūziku, ko atskaņoja dīdžejs. Dejotāji iepriekš nezināja, kāda komanda būs pretī, un nezināja, kāda tieši mūzika būs. Ir noteikts formāts, ka tā ir hiphopa mūzika ar konkrētu ritma ātrumu. Sajūtu un atbilstību dejas priekšnesumam komanda veido uz vietas, dzirdot mūziku un improvizējot. Šādas sacensības vēroja žūrija, kas izvērtēja gan viena dejotāja sniegumu, gan komandas horeogrāfiju, tās atbilstību ritmam, spēju sadejoties konkrētiem dejotājiem, izvirzīja labāko komandu uz nākamo kārtu. Nākamajā kārtā komandas četrnieks satikās ar otru uzvarētāju komandu un cīnījās par uzvaru. Šāda pati cīņa notika, kad viens pret vienu dejoja solo improvizāciju. Sacensībās dejotāji tika sadalīti vecuma grupās, kā arī divās kategorijās — dejotājos ar pieredzi un bez tās. Tos, kas dejo vismaz gadu, uzskata par dejotājiem ar pieredzi.
Izkrāsojot pasākumu, atklāšanā varēja vērot grupu priekšnesumus. Pasākuma vidū žūrija parādīja savu sniegumu, nodejojot katrs savu solo improvizāciju. Dejotājus vērtēja trīs žūrijas pārstāvji, visi pieredzējuši dejotāji. Emīls Radziņš ir “freestyle” (tulkojumā no angļu val. — brīvais stils, improvizācija) dejotājs. Viņš ir ar lielu pieredzi, piedalījies deju cīņās Latvijā un ārzemēs. Amanda Rasa ir deju studijas “Dance Beat” skolotāja jau deviņus gadus. Mācījusies Latvijas Kultūras koledžā. Niks Laufmanis dejot sāka septiņu gadu vecumā. Izaudzis par skolotāju, organizē deju meistarklases.
Jaunākajam — pieci gadi
Šis bija otrais deju studijas rīkotais pasākums Jaunjelgavā. Pirmais notika pavasarī. Pēc ārkārtas situācijas beigām Liepu parkā norisinājās dejotāju koncerts. Deju studijas pamatdarbības vieta ir Rīga. Galvaspilsētā nodarbības apmeklē vairāk nekā 200 dejotāju. Studijai ir filiāles Cēsīs, Ķekavā, Zaķumuižā, Ogrē un Jaunjelgavā. Notiek sadarbība arī ar Pļaviņu pilsētu. Jaunjelgavā nodarbības apmeklē vietējie jaunieši un dejotgribētāji no apkaimes novadiem, kopā — 45 dejotāji trīs vecuma grupās. Jaunākajam hiphopa sacensību dejotājam no Rīgas tikko apritēja pieci gadi. Galvaspilsētā pēc īpaši izstrādātas programmas deju nodarbības var sākt bērni vecumā no trīs gadiem. “Bērni apgūst spēju domāt, strādājot ar sīko motoriku. Liek ķermenim attīstīt reakciju un domāšanas veidu, ko vēlāk sasaista ar mūziku, ritmu, deju virzieniem. Tiek izstrādāta pēdas iekšējā muskulatūra — pozīcija, stāja, koordinācija. Bērni apgūst klasikas pamatus un tad liek klāt hiphopa elementus. Piecu gadu vecumā bērns jau spēj orientēties telpā, ritmā un pretiniekā,” stāsta Dace Zvirgzdiņa, deju studijas “Dance Beat” hiphopa pasniedzēja.
Kustībās pauž personību
Hiphopa dejotājiem tiek ielikti klasiskās dejas pamati, apgūta laikmetīgā deja. Elementi, kas attīsta vispārējo domāšanu, un tikai tad tiek pievienoti hophopa elementi, kas kustībām piešķir dinamiku. “Hiphopa dejotājiem jāspēj labi pārvaldīt ķermeni. Ne tikai kājas, bet arī ķermeni, krūškurvi, rokas. Tas ir visaptverošs darbs. Jaunjelgavā daudzi dejotāji jau apguvuši pamatus, dejojot tautas dejas. Gada laikā viņi ātri sasniedz nākamo līmeni, jo viņiem ir laba pamata bāze. Deja ir vispārēja attīstība ar spēju sevi disciplinēt. Tas prasa darbu — regulāri apmeklēt mēģinājumus un strādāt pie izaugsmes. Jaunjelgavā mēģinājumi notiek reizi nedēļā, nespējam biežāk izbraukāt. Taču jaunjelgavieši iepriecina ar lielu disciplīnu, dinamiskiem mēģinājumiem. Dejotāju rezultāti nav sliktāki par tiem, kam mēģinājumi notiek biežāk. Pašdisciplīna un vēlme strādāt bērniem ir liela,” stāsta Dace. Sacensībās vairāki dejotāji izpildīja vienādus deju soļus un kustības, taču sniegums atšķīrās. Uzmanību piesaistīja vairāki “spridzeklīši”, kuri smaidīdami izbaudīja dejošanu arī mirkļos, kad soļi sajuka. Kas tad izceļ šos dejotājus? Dace Zvirgzdiņa stāsta, ka tā ir vēlme strādāt ar sevi. “Ne tikai atdarināt to, ko skolotāji iemācījuši nodarbībās, bet vēlme izkopt kustības un pielikt šķipsniņu no sevis — emocijas, stilistiku. Iznest kustības ar savu personību. Tas deju padara personīgāku un pilnīgu. Dejojot brīvajā stilā, dejotājs izveido savu stāstu, rosina sajūtas un vedina skatītāju domāt.
Redzot Jaunjelgavas un visu pārējo pilsētu atsaucību, šādas deju sacensības plānots organizēt katru gadu, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja gatavoties, satikties un parādīt savu sniegumu. Visa pasākuma laikā bija jūtama laba un draudzīga atmosfēra, kas ļauj dalībniekiem uzdrošināties, dejot un kādam pārkāpt savu komforta zonu, kas attīsta un rada izaugsmi. Komandu hiphopa sacensībās vecuma kategorijā 14 un vairāk gadu 1. vietu izcīnīja rīdzinieki, 2. vieta Pļaviņu dejotājiem, 3. — jaunjelgaviešiem. Tāds pats vietu sadalījums bija arī individuālajās sacensībās vecuma kategorijā no astoņiem līdz 11 gadiem. Pārējās kategorijās dominēja dejotāji no Pierīgas, galvaspilsētas un Cēsīm. ◆
