Jaunieši Latvijā ir samērā apmierināti ar savas dzīves kvalitāti liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pētījums, kura mērķis bija noskaidrot jauniešu attieksmi pret iesaistīšanos jaunatnes organizācijās, liecina, ka 40% Latvijas jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem kopumā ir apmierināti ar savas dzīves kvalitāti, 37% savu dzīves kvalitāti uzskata par vidēju, bet tikai 3,8% savu dzīves kvalitāti vērtējuši kā zemu.
Salīdzinoši apmierinātāki ar savas dzīves kvalitāti ir jaunieši 13—14 gadu vecumā, kā arī Rīgā dzīvojošie. Savukārt skeptiskāk noskaņoti ir 23—25 gadus vecie respondenti, privātajā sektorā strādājošie un cilvēki ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un ārpus Rīgas dzīvojošie.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka jaunieši labprāt iesaistās vai iesaistītos brīvprātīgā darbā — 4% brīvprātīgo darbu dara regulāri, 16% šādu darbu ir veikuši pēdējā gada laikā un pauž gatavību to veikt arī turpmāk, savukārt 44% aptaujāto norādījuši, ka nav saskārušies ar brīvprātīgo darbu, bet labprāt to pamēģinātu. Tikai 21% jauniešu, no kuriem lielākā daļa ir vīrieši, norāda, ka nekad nestrādās bez atlīdzības.
To, ka vismaz reizi dzīvē ir veikuši brīvprātīgo darbu, visbiežāk norādīja valsts sektorā strādājošie, respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, Kurzemē un Zemgalē aptaujātie, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.
Pētījuma dalībnieki vecumā no 13 līdz 14 gadiem, nestrādājošie, grupas ar zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī respondenti Rīgā, Pierīgā un Latgalē biežāk nekā caurmērā atzīmēja, ka nekad nav veikuši brīvprātīgo darbu, bet vēlētos pamēģināt.
Savukārt atbilžu variantu “nekad nestrādāšu bez atlīdzības” visbiežāk nosauca privātajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar vidēji zemiem ienākumiem.
10,5% aptaujas dalībnieku jau darbojas kādā jaunatnes organizācijā, bet 25% labprāt vēlētos tādā iesaistīties. 36% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos iesaistīties šādās organizācijās pašlaik, bet 26% atzinuši, ka nevēlētos iesaistīties jaunatnes organizācijās nekad.
Kā kavējošais faktors, lai iesaistītos jaunatnes organizāciju darbībā, visvairāk jeb 32% gadījumu tika norādīts laika trūkums. 23% nosaukuši informācijas trūkumu, tikpat norādījuši, ka viņiem ir citas, svarīgākas, nodarbes, kā arī citi iemesli.
