Saeima pieņēmusi Alternatīvā dienesta likumu, kas nosaka — obligāto aktīvo militāro dienestu no šīgada 1. jūlija varēs aizstāt ar alternatīvo jeb darba dienestu.
Saeima pieņēmusi Alternatīvā dienesta likumu, kas nosaka — obligāto aktīvo militāro dienestu no šīgada 1. jūlija varēs aizstāt ar alternatīvo jeb darba dienestu. Jauniesaucamajiem sava izvēle par labu alternatīvajam dienestam būs jāpamato Militārā dienesta iesaukšanas komisijai.
Alternatīvā dienesta ilgums būs 24 mēneši, augstskolu beidzējiem — 18 mēnešu. Šo dienestu paredzēts pildīt ar valdības lēmumu noteiktās valsts vai pašvaldības institūcijās vai komercsabiedrībās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu vai muitas kontroli.
Jauniešus paredzēts norīkot pildīt alternatīvo dienestu tā apvidus robežās, no kura viņiem iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā.
Likums paredz, ka alternatīvā dienesta veicējs dienesta laikā saņems valdības noteiktu mēneša uzturnaudu, apmaksātu veselības aprūpi un būs pakļauts sociālajai apdrošināšanai.
Pildot alternatīvo dienestu, jaunietis varēs izteikt vēlēšanos pāriet militārajā dienestā.
Nākamā gada 1. jūlijā stāsies spēkā likuma norma, kas noteiks, ka alternatīvā dienesta veicējam jāapgūst obligātais civilās aizsardzības kurss un pirmās palīdzības sniegšana. Pirmajā alternatīvā dienesta pastāvēšanas gadā šāda prasība nebūs obligāta.
Deputāti cer, ka, ieviešot alternatīvo dienestu, vienlaikus lielāku sabiedrības atbalstu iegūs obligātais militārais dienests.
Līdz šim vairāki jaunieši atteikušies dienēt, sāktas un jau notikušas vairākas tiesas, kas saistītas ar atbrīvošanu no obligātā militārā dienesta. Par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta Latvijā ik gadu meklē tūkstošiem jauniešu.