Mani sauc Gatis Caunītis, un es esmu invalīds kopš 1995. gada. Sešu gadu vecumā, spēlējot paslēpes, Bebros iekļuvu nenoslēgtā elektrosadales skapī un saņēmu lielu strāvas triecienu. Rezultātā es zaudēju abas rokas, bet tas nav mani atturējis būt aktīvam un ziņkārīgam par to, kas notiek sabiedrībā un ap mani. Vienmēr esmu gatavs mācīties, priecāties un apgūt ko jaunu.
Kādu dienu savā e-pastā atradu vēstuli ar ieteikumu izpildīt pieteikumu Eiropas Neatkarīgas dzīves tīkla (ENIL) rudens studiju sesijai, par ko biju ļoti priecīgs. Es nekavējoties izlēmu izmantot šo iespēju un izpildīju pieteikumu. Nekad agrāk nebiju pieteicies tik svarīgam pasākumam, tādēļ lūdzu palīdzību saviem draugiem, kuriem ir pieredze šajā jomā. Jau pēc dažiem mēnešiem es saņēmu e-pasta vēstuli no ENIL: “Apsveicam Jūs!”.
Kas ir ENIL?
Kas tad ir ENIL? Tā ir pilsoniska organizācija, kuru ir izveidojoši cilvēki ar invaliditāti. Organizācija darbojas gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, lai popularizētu neatkarīgas dzīves iespējas, veicinātu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu un cīnītos par cilvēktiesībām. ENIL kā organizācija sāka darboties tālajā 1989. gadā ar 80 personām no 20 valstīm. Šobrīd ENIL tīklā ir jau 25 valstis, un ENIL struktūra sastāv no četru reģionu birojiem — Rietumu, Austrumu, Ziemeļu un Dienvidu. Viena no ENIL aktivitātēm ir “Brīvības brauciens”, kas katru gadu notiek Strasbūrā. Uz šo akciju pulcējas tūkstošiem cilvēku ar dažādu veidu invaliditāti, lai paustu savu viedokli par notiekošo un protestētu pie Eiropas Parlamenta ēkas.
Ar redzes, dzirdes, kustību problēmām
Man bija iespēja piedalīties Eiropas Neatkarīgas dzīves tīkla rudens studiju sesijā, kuras tēma šogad bija “Jauniešu ar invaliditāti atbalsts, lai kļūtu par nākotnes līderiem neatkarīgas dzīves kustībā”. Tā norisinājās Jauniešu centrā Strasbūrā no 21. līdz 28. oktobrim. Studiju sesijā piedalījās deviņpadsmit jauniešu ar invaliditāti (redzes, kustību, dzirdes u. c.) no dažādām Eiropas valstīm.
Sesijas laikā, piedaloties dažādās prezentācijās un grupu darbā, mums bija iespēja ne tikai stāstīt par savu personīgo pieredzi, bet arī pārrunāt dažādas tēmas, saistītas ar cilvēkiem ar invaliditāti un sabiedrību. Piemēram, par izglītību, sabiedrības attieksmi pret jauniešiem ar invaliditāti un arī par nodarbinātību. Lai vairāk iepazītu dažādos studiju sesijas dalībniekus un viņu valstu kultūru, organizēja internacionālo vakaru, kurā katram bija iespēja prezentēt savu valsti un kultūru. Noslēdzoties dienas oficiālajai programmai, bija iespēja izmantot jauniešu centra atpūtas telpas un neformālā atmosfērā turpināt diskutēt par aizvadītās dienas jautājumiem.
Latvijas deputātiem neinteresē
Viens no galvenajiem šīs studiju sesijas rezultātiem ir kopīgi izstrādātais plāns, kurā ir ietverti, mūsuprāt, svarīgākie aspekti, kas būtu jāmaina, lai uzlabotu cilvēku (īpaši jauniešu) ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Vēl sesijas laikā ar šo plānu devāmies uz Eiropas Parlamentu, lai par to debatētu ar Eiropas Parlamenta deputātiem un cilvēktiesību komisāra padomnieku. Diemžēl deputāti, kuri pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā, nosaucot dažādus iemeslus, neieradās uz debatēm. Vienīgais deputāts, kurš izrādīja patiesu interesi par šīm debatēm un projektu, bija Krišjānis Kariņa kungs. Man bija iespēja tikties ar K. Kariņa kunga padomnieku Latvijā un informēt par visu, kas notika Strasbūras rudens studiju sesijā, un izrunāt pašreizējo situāciju invaliditātes jomā Latvijā.
Eiropas Parlamentā notikušās diskusijas rezultāts — cerība, ka reiz kāds arī mūsos ieklausīsies un, izmantojot mūsu izveidoto plānu, centīsies lietas mainīt uz labo pusi.
Es plānoju izmantot studiju sesijas laikā gūtās zināšanas un pieredzi savu mērķu sasniegšanai ne tikai personīgajā dzīvē, bet arī vietējā sabiedrībā. Informēt sabiedrību par cilvēkiem ar invaliditāti, palielināt cilvēku ar invaliditāti iespējas integrēties sabiedrībā, kā arī izveidot neatkarīgas dzīves kustību Latvijā.
Tā bija lieliska nedēļa kopā ar cilvēkiem, kuri patiešām vēlas pašreizējo situāciju mainīt. Tieši šāda attieksme ir nepieciešama mums visiem.
