Grupas “Carnival Youth” puiši savulaik nodēvēti par pašmāju brīnumzēniem, taču grupas dalībnieks Roberts Vanags atzīst: brīnuma te maz, bet darba gan ieguldīts daudz. Ja varbūt sākotnēji interesi par viņiem radīja divu grupas dalībnieku radniecība ar “Prāta vētras” līderi, puiši mūzikā vēlas iet savu ceļu un pierādīt, ka ir personības. Kā viņiem tas izdodas, klausīsimies šodien,
15. novembrī, koncertā Aizkraukles kultūras namā, bet par grupu stāsta viens no tās dibinātājiem Roberts Vanags.
Radošs piegājiens
— Ko dzirdēsim koncertā Aizkrauklē?
— Daļu no tās mūzikas, ko līdz šim esam saražojuši. Protams, galvenā uzmanība veltīta mūsu jaunajam albumam “Good Luck”, taču programmā būs vēl viens otrs pārsteigums — skanēs arī mūzika, kas nav gluži mūsu radīta, tātad dziesmu aranžējumi.
— Jauno albumu esat iedziedājuši angļu valodā. Koncertā skanēs dziesmas arī latviski?
— Protams! Izpildīsim skaņdarbus arī no iepriekšējā albuma “Vienā vilcienā”, kas radīts tieši Latvijas publikai. Mums patīk, ka koncerttūrē pa Latviju latviski var dziedāt vairāk. Mēs labprāt dziedātu tikai latviski, taču apzināmies, ka nevarētu izdzīvot tikai no mūzikas un būtu jāstrādā vēl trijos darbos, ja spēlētu tikai Latvijā, jo te cilvēku ir tik daudz, cik ir. Vēl viena iespēja ir koncertēt austrumos, Krievijā, bet mēs esam iecerējuši tādu mazu “ledus laušanu” rietumvalstīs. Līdz ar to iztikt tikai ar latviešu valodu būtu neiespējami. Iedomājieties, cik daudz mēs ik dienu klausītos, piemēram, kādu rumāņu grupu, ja viņi dziedātu tikai dzimtajā valodā? Esmu pārliecināts, ka cilvēkus tas īpaši neuzrunātu. Mēs paši esam auguši ar angliski izpildīto rokmūziku, mūsu mīļākā mūzika radīta Anglijā, Kanādā, Amerikā, un vēlamies līdzināties saviem elkiem.
— Kas ir jūsu elki?
— Nosaukšu tikai dažas no mūsu mīļākajām grupām — “The Beatles”, “Radiohead”, “Arcade Fire”, “Grizzly Bear”. Tās raksturo mūsu kopējo gaumi, bet, protams, katram no mums ir savi mīļākie izpildītāji. Mums patīk “indie” jeb alternatīvā mūzika, kas tai pievēršas radoši, kas eksperimentē un meklē citu skanējumu, cenšoties atrast savu ceļu, kā izpaust sirdi.
Pilna laika mūziķi
— Visi grupas puiši nodarbojas tikai ar muzicēšanu?
— Kopš vidusskolas beigšanas visi esam pilna laika mūziķi. Mums ir savs uzņēmums SIA “Carnival Youth”, un diezgan daudz strādājam gan mūzikā, gan birojā, lai tas viss varētu kustēties uz priekšu.
— Kā izvēlējāties grupai nosaukumu?
— Diezgan ilgi par to domājām, kādu pusgadu muzicējām bez nosaukuma. Bija sajūta, ka gribētu saistīties ar vārdu “karnevāls”. Kā svinības, kā svētki, kuros cilvēki varēja uzdzīvot, bet tajā pašā laikā, uzliekot masku, kļūt par to, kas vēlas būt. Šī vārda simbols mums ļoti patika, un otrs vārds radās, jo labi skanēja kopā, un arī paši nejutāmies veci. Tulkojums tātad ir “Jaunības karnevāls”, taču neeksperimentējam un grupai ir tikai angliskais nosaukums. Pieredze rāda, ka rodas juceklis, ja grupai ir divi nosaukumi.
— Vai jums palīdz fakts, ka diviem grupas mūziķiem tētis ir Renārs Kaupers?
— Varbūt sākumā palīdzēja, jo tas Latvijas robežās radīja ātrāku interesi par mums. Katrā ziņā brāļi Emīls un Edgars to ļoti neuzsver, viņi grib iet savu ceļu un pierādīt, ka ir personības. Mūsu un grupas “Prāta vētra” radītās mūzikas stils ir diezgan atšķirīgs. Renārs klausās, ko mēs darām, bet nevienā brīdī nav iejaucies mūsu darbībā. Jāatzīst, ka ar “Prāta vētras” starpniecību mums bija iespēja satikt mūsu menedžeri Gunu Zučiku, kura agrāk strādāja pie viņiem, bet tagad gadus četrus vada mūsu menedžmentu. Tā ka profesionāla padoma mums netrūkst.
Gudrais un smukais
— Šķiet, esat runīgākais grupā. Kā jūs raksturotu pārējos grupas dalībniekus?
— Vispār visi esam ļoti komunikabli un parasti intervijās viens otru papildinām, pabeidzot cita iesākto teikumu. Parasti tiešām izskatās, ka esmu runīgākais. (Iesmejas.) Kristiāns ir gaiša un maiga dvēselīte, kas varbūt skan kā jaukas meitenes raksturojums, bet viņš tiešām ir ļoti patiess un jauks, tomēr Kristiānā mīt īsta rokenrola dzirkstele. Daudzi dvīņus Edgaru un Emīlu nevar atšķirt, bet man jau no pirmā brīža, kopš viņus ieraudzīju, bija skaidrs, kurš ir kurš. Viņi ir ļoti atšķirīgi. Paši brāļi mēdz jokot, ka viens no viņiem ir gudrais brālis, otrs — smukais, bet kurš kurā brīdī ir gudrais un kurš smukais, nav zināms. Katram no mums ir savas šķautnes un talanti.
— Savulaik esat nodēvēti par pašmāju brīnumzēniem.
— Tas skan pārāk slavinoši. Pieļauju, ka Mocarts varētu būt brīnumbērns, mēs nē. Vienkārši mūzikas jomā ieguldām daudz smaga darba, bet brīnuma būšana te maz ko dot. Taču ir forši un patīkami, ja cilvēkiem tā liekas.
— Vai, jūsuprāt, grupa “Carnival Youth” astoņos pastāvēšanas gados kļuvusi populāra?
— Esam daudz paveikuši, taču mums ir vēl ļoti daudz, kur augt. Mācīties un attīstīties gan muzikāli, gan radoši, lai atrastu jaunus veidus, kā aizsniegt klausītāju. To mēs katru dienu arī darām. ◆
Fakts
“Carnival Youth” ir indīroka grupa, kas darbību sākusi 2011. gadā, to pazīst gan Latvijā, gan ārpus tās. Grupu izveidoja dvīņi Edgars un Emīls Kauperi un Roberts Vanags, nesen tai pievienojies basģitārists Kristiāns Kosītis.
