Vakar Aizkraukles pilsētas kultūras namā pulcējās vietējie uzņēmēji, lai uzzinātu, kas ir inovācijas un cik liela nozīme šim procesam ir uzņēmējdarbības attīstībā. Te notika seminārs “Inovācija — veiksmes atslēga uzņēmuma nākotnei”.
Vakar Aizkraukles pilsētas kultūras namā pulcējās vietējie uzņēmēji, lai uzzinātu, kas ir inovācijas un cik liela nozīme šim procesam ir uzņēmējdarbības attīstībā. Te notika seminārs “Inovācija — veiksmes atslēga uzņēmuma nākotnei”.
Kas tā tāda — inovācija?
Vārds “inovācija” sabiedrībā izskan bieži, tomēr retais uzdrošinās pajautāt, ko šis termins nozīmē. Semināra sākumā skaidrību šajā lietā viesa Latvijas tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks.
Jēdzienam “inovācija” ir vairāki skaidrojumi. Tas ir jauns domāšanas veids par to, kā veidot savu biznesu. Inovācija jāsaprot kā nepārtraukta mācīšanās, meklēšanas un pētniecības process, radot jaunus produktus, tehniku, organizācijas formas un tirgu. Tas ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas īsteno tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā un pakalpojumā. Inovāciju ieviešana ir ilgstošs process, kurš sākas ar zināšanām un idejām, bet beidzas ar jaunu produktu, kuru realizējot tirgū uzņēmējs nopelna naudu.
Vietējiem jaunas preces un pakalpojumi
Tēma par inovācijām bija ieinteresējusi nelielu daļu Aizkraukles rajona uzņēmēju. Seminārā piedalījās arī pašvaldību pārstāvji. Uzņēmēji dalījās pieredzē, ko jaunu ieviesuši savā uzņēmumā.
Sērenes pagasta daudznozaru kompānija “Daugava” vietējā tirgus izpētes rezultātā pirms gada sāka ražot piena produktus stikla pudelēs un burciņās. Lai ražotu produkciju, kuras sastāvā nav ķīmisku piedevu, izmantotas jaunas tehnoloģijas gan lopkopībā, gan piena pārstrādes procesā. Šogad jaunu ieceri sāks īstenot SIA “Bezdelīgas”, piedāvājot klientiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus izbraukumā. Savukārt celtniecības uzņēmums “RRKP būve” turpmāko piecu gadu laikā plāno specializēties kādā noteiktā sfērā, jo, nodarbojoties ar plaša profila celtniecību, firma nespēj apmierināt pieprasījumu būvniecības tirgū.
Uzņēmēji baidās riskēt
Skrīveru zinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Vigovskis atzīst: “Zinātnes jomā šīs iestrādes ir, un arī mēs savus jaunumus piedāvājam Latvijas tehnoloģiskā centra datubāzē, taču uzņēmēji bieži vien par tiem nezina vai baidās tos ieviest ražošanā, jo tas saistīts ar risku. Daudziem nav arī naudas jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Zinātnieki domā, liek lietā savas zināšanas, uzņēmēji ražo, bet starp viņiem pagaidām vēl ir liela bedre, un nav neviena, kas uzbūvētu tiltu starp šīm divām jomām.”
Jānis Vigovskis uzskata, ka nākotnē būtu jādomā arī par zinātnisko izstrāžu finansējumu. Šobrīd apmēram 90 procentu finansējuma ir no valsts, bet Eiropas Savienības valstīs trešdaļu vai pusi zinātnisko izstrāžu finansē valsts, bet pārējo naudu dod uzņēmēji. Ja Latvijā izdotos “iegriezt šo riteni”, pēc Vigovska kunga domām, arī uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti izmantot jaunās tehnoloģijas.
