Drīzumā lauksaimnieki varēs pieteikties atbalstam jaunās programmās Eiropas Savienības standartu sasniegšanai un agrovides pasākumiem, ko paredz Lauku attīstības plāns.
Drīzumā lauksaimnieki varēs pieteikties atbalstam jaunās programmās Eiropas Savienības standartu sasniegšanai un agrovides pasākumiem, ko paredz Lauku attīstības plāns. Paredzētas arī izmaiņas maksājumu saņemšanā par saimniekošanu mazāklabvēlīgā apvidū.
Lielākā interese par ūdensapgādi
Šogad lauksaimnieki varēs pieteikties atbalstam ūdens apgādes sistēmas ierīkošanai un pilnveidošanai lopkopības saimniecībās, atnešanās aizgaldu ierīkošanai sivēnmātēm, teļu nepiesietās turēšanas sistēmas ieviešanai, piena higiēnas standartu sasniegšanai kazkopības saimniecībās, brīdinājuma sistēmas un rezerves ventilācijas ierīkošanai saimniecībās, kurām ir mākslīgā ventilācija, mēslu krātuvju izbūvei A kategorijas saimniecībās visā Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar likumu par piesārņojumu pie A kategorijas saimniecībām pieder: piena ražotnes, kurās pieņem vairāk nekā 200 tonnu piena dienā; fermas, kurās var audzēt vairāk nekā 40 000 mājputnu, 2000 gaļas cūku vai vairāk nekā 750 sivēnmāšu.
Šobrīd lauksaimnieki vislielāko interesi izrādījuši par atbalsta saņemšanu ūdensapgādes sistēmas ierīkošanai, un tam pretendēt varēs aitu, kazu, cūku un liellopu ganāmpulku īpašnieki. Lai varētu saņemt šo atbalstu, saimniecībai būs nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums, ka saimniecība šobrīd neatbilst Eiropas Savienības standartiem. Jāsagatavo arī saimniecības ilgtermiņa attīstības plāns.
Savukārt kazkopības saimniecības varēs saņemt atbalstu piena slaukšanas un dzesēšanas iekārtu iegādei.
Nauda erozijas samazināšanai
Agrovides programmā pirmo reizi šoruden zemnieki varēs pieteikties atbalstam erozijas samazināšanai. Finansējuma mērķis ir palielināt veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamajā zemē un veicināt augsnē barības vielu saglabāšanos. Atbalstam var pretendēt gan fiziskas, gna juridiskas personas, un iesniegumi Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz rudenī. Atbalsta lielums par vienu hektāru zemes ir 23 eiro nitrātu vides jutīgās teritorijās, 40 eiro — pārējā Latvijas teritorijā (arī Aizkraukles rajonā).
Lai saņemtu šo atbalstu, būs jāievēro vairāki nosacījumi. Piecus gadus ziemas periodā vismaz 70 procentiem saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtiem ar sētajiem zālājiem, ziemāju graudaugiem, ziemas rapsi, rugājiem, zaļmēslojuma augu zelmeni. Pieteiktās platībās visu šo laiku samazināt nedrīkst.
Prasa vienu govi trijos hektāros
Būtiskas izmaiņas plānotas atbalsta izmaksā par saimniekošanu mazāklabvēlīgajā apvidū. Reģionālās preses pārstāvju un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka šo naudu maksā par saimniekošanu, taču netrūkst zemes īpašnieku, kuri laukus tikai reizi gadā appļauj un par to saņem gan tiešmaksājumus, gan arī šo atbalstu. Domājot par taisnīgāku naudas sadali, nolemts, ka, lai turpmāk saņemtu atbalstu arī par saimniekošanu mazāklabvēlīgā apvidū, jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, lopkopību. “Mēs esam ieinteresēti, lai lielie zemes īpašnieki nodarbotos ar lauksaimniecisko ražošanu vai vismaz iznomātu zemi tiem, kuri vēlas to darīt, nevis tikai saņemtu naudu praktiski ne par ko,” piebilda ministrs Roze.
Ja zemes platība ir mazāka par 30 hektāriem un saimnieks to tikai reizi gadā appļauj, viņš arī turpmāk varēs saņemt gan vienoto platībmaksājumu, gan naudu par saimniekošanu mazāklabvēlīgajā apvidū. Taču, ja zemes platība ir lielāka, tad šajā teritorijā esošajās pļavās un ganībās, kā arī aramzemē sētajos ilggadīgajos zālājos jānodrošina noteikts lopu skaits — vismaz viena govs trijos hektāros. Tikai tad varēs saņemt šo atbalstu. Naudu par saimniekošanu mazāklabvēlīgajā apvidū nevarēs saņemt arī tajā gadījumā, ja 2005. gadā šīs platības deklarētas kā pļavas un ganības, bet šogad, piemēram, kā papuve vai nektāraugu platības.
