Pārnovadu uzņēmēju dienā Aizkrauklē “Staburags” pievērsa uzmanību pašmāju ražotājiem — ko jaunu viņi piedāvā vietējam tirgum.
Sastāvdaļas ved
no Holandes
Bebru pagasta zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi” ir pazīstama kā siera ražotāja, un uzņēmēju dienā pie tās stenda visu laiku bija rinda, ikviens varēja sieru nogaršot un izvēlēties tīkamāko. “Iecienītākais siers ir “Amoliņš” un “Nātre”,” stāsta siera meistare Ieva Midega. “Garšaugu maisījumu, tajā skaitā kaltētas nātres un maurlokus, ievedam no Holandes, jo Latvijā tādas sastāvdaļas iepirkt būtu ļoti dārgi. Pirmo siera “Nātre” partiju pagatavojām apmēram pirms trijiem mēnešiem, bet tikai pirms mēneša sākām pārdot, jo divus mēnešus ilga nogatavināšanas process.”
Testē mednieki
Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vējkalni” SIA “Miki M” direktors Ilmārs Klaužs daudziem pazīstams kā kurmju slazdu izgatavotājs, bet tagad viņš piedāvā arī divus jaunus produktus — slazdu caunām un zivju tīrīšanas palīgierīci. “Slazdu caunām man pasūtīja mednieku pārstāvji. Uztaisīju, mednieki testēja — noķēra pirmo caunu un slazdu atzina par labu,” stāsta Klauža kungs. “Slazdos kā ēsmu vislabāk likt bišu šūnas un bišu maizi.”
Par slazdiem uzņēmēju dienā ieinteresējās arī bijušais aizkrauklietis Jānis Lūsis, kurš tagad dzīvo Kalsnavā. “Manās lauku mājās caunas ir liela problēma — par daudz savairojušās. Viņām garšo gan medus, gan putnu olas,” viņš stāsta.
Zivju tīrīšanai Klauža kungs piedāvā dažādu lielumu koka dēļus ar metāla satvērēju. Viņš līdzīgu zivju tīrīšanas palīgierīci noskatījis Somijā, kad tur reiz makšķerējis. Tas ir ļoti ērti — metāla knaģī iespiežot asti, zivs “nemūk projām”. Koka dēļi ir gatavoti no oša vai ozola un piesūcināti ar linsēklu eļļu, lai nepievelkas ar zivs aromātu, bet metāla daļas ir no nerūsējošā tērauda.
“Zaļā sāls”
un “Dedzinošais”
Uzņēmēju dienā daudzus ieinteresēja Skrīveru pagasta zemnieku saimniecības “Ragāres” piedāvājums — dažādas bioloģiski audzētas zāļu tējas un garšvielas. “Noieta tirgus mums ir Rīgā, un pēdējā gada laikā pieprasījums ir strauji palielinājies,” atklāj zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Vaivars. “Cenšamies lielākos apjomos audzēt to pašu, ko līdz šim, jaunums ir vienīgi garšvielu maisījums “Zaļā sāls” un “Dedzinošais” — to var likt pie zupām, mērcēm un uz sviestmaizēm. Arī šis produkts ir ļoti pieprasīts, jo visas sastāvdaļas ir dabīgas, audzētas mūsu vai citās bioloģiskajās saimniecībās.”
Kaņepju
ziepes
Tējas gatavo arī Kokneses novada zemnieku saimniecībā “Janavas”. Esam rakstījuši, ka šīs saimniecības īpašniece Anta Kučere izgatavo sejas krēmu, bet tagad izstrādājumu klāsts ir papildināts ar kaņepju ziepēm — tās gatavo no kaņepju ziedūdens, bioloģiskās rapša eļļas un bišu vaska, kokosriekstu vaska, lavandas ziediem un sārma. “Daļu izejvielu iegūstu savā zemnieku saimniecībā, citas man piegādā sadarbības partneri,” stāsta Anta Kučere.
Piejauc darvu
Citam uzņēmējam — Leonīdam Višķeram no Cekules — ar ziepēm noklāts garš galds. Viņš stāsta, ka vienas no pieprasītākajām ir ziepes ar dzintara putekļu piejaukumu un darvu. Šis ziepju vārītājs izstādēs darbojas kopā ar mūku Tontonu jeb rotkali Normundu Jākobsonu no Rīgas, kurš ir labākais viņa ziepju reklamētājs. “Pataustiet manus pirkstus — vai tie ir asi kā rotkalim? Nē — mīksti, un tas tā ir, pateicoties ziepēm ar dzintaru,” viņš stāsta. “Dzintars ādu padara mīkstu, maigu, savukārt darvas piejaukums dziedē — tā tiku vaļā no ekzēmas.”
Ziepju vārītājs savukārt ir rotu modelis, piemēram, todien viņš bija uzsējis Normunda darināto viduslaiku aksesuāru bolo, ko var nēsāt kaklasaites vietā. “Manas rotas ir oriģinālas, vienā eksemplārā, un cilvēkiem tas patīk,” saka mākslinieks.
Ingvers ar medu un citronu
Uzņēmēju dienā savu produkciju pārdeva arī biškopji. Marija Šalna no Pilskalnes pircējiem piedāvāja nogaršot astoņu veidu medu. “Iecienītākais ir pavasara ziedu un pieneņu medus. Pieneņu medus ļoti garšo arī rakstniecei Lūcijai Ķuzānei,” atklāj biškope. “Pilskalnē ir neskarta daba, un bites lido arī uz Lietuvu, piemēram, pēc griķu medus.”
Savukārt Monika Pavloviča no Pilskalnes reizē ar medu pircējiem piedāvāja recepti pret gripu. “Ingveru un citronu sarīvē un sajauc ar medu. Tās ir ļoti labas zāles,” viņa stāsta.
