Aigars Štokenbergs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā pirmajā vizītē devās uz Aizkraukles rajonu.
Aigars Štokenbergs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā pirmajā vizītē devās uz Aizkraukles rajonu. Ministrs, tiekoties ar vietējo pašvaldību vadītājiem, stāstīja par valsts investīciju plāniem nākamajā gadā, kā arī par administratīvi teritoriālo reformu viņa skatījumā. Ministra viedoklis par Latvijas dalījumu krasi atšķiras no iepriekšējā 167 novadu modeļa.
Dabūs tikai pusi
Pagastu un pilsētu vadītājiem ministrs stāstīja par valsts investīciju 2007. gada plānu, kurā nauda paredzēta pašvaldību projektu realizācijai.
“Ministrijas iesniegušas pieprasījumus par 190 miljoniem latu, taču skaidrs, ka tik daudz naudas iedot nevarēs. Šobrīd noteikti zinu, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai investīcijām pašvaldību iesniegtajiem projektiem būs pieci miljoni, Izglītības un zinātnes ministrijai — 15 miljonu latu,” jaunāko informāciju sniedza Aigars Štokenbergs. Viņš arī atklāja pašvaldību vadītājiem tos projektus, kuriem nākamajā gadā paredzēts finansējums. Atraduši sarakstā savu pašvaldību, pagastu vadītāji bija gandarīti. Taču ministrs aicināja pārāk nepriecāties, jo sarakstā iekļauti projekti par 41,8 miljoniem latu, bet no budžeta dos tikai 20 miljonu. Tāpēc vēl nevar zināt, cik projektu un kādas summas paliks sarakstā, kad apstiprinās valsts budžetu nākamajam gadam.
“Novadu attīstībai mēs esam pieprasījuši papildus vēl 10 miljonu latu. Šī nauda varētu kompensēt projektu realizācijas izdevumu sadārdzinājumu vai arī palīdzēt pabeigt jau iesāktos projektus, lai nebūtu jāiekonservē iesāktas un nepabeigtas būves vai pusratā jāpamet citi darbi. Izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektus, galvenokārt ņemts vērā tieši šis princips — naudu piešķirt tām pašvaldībām, kuras jau sākušas īstenot kādu ieceri,” stāsta ministrs.
Plānos četrus gadus uz priekšu
Štokenbergs sola, ka valsts investīciju programmas īstenošanā 2007. gads būs pārejas laiks, jo viņa skatījumā prātīgāk ir šo programmu plānot četriem gadiem. Tas radīs stabilitātes sajūtu pašvaldībām. Ministrs solīja kontrolēt naudas sadali arī citās ministrijās: “Mēģināšu panākt, lai jebkura ministrijas programma vai attīstības stratēģija, īpaši saistībā ar autoceļu programu, izglītības iestāžu optimizāciju, veselības un sociālo aprūpi, infrastruktūras attīstību, atbilstu Nacionālās attīstības plānam. Mūsu ministrija vērtēs līdzekļu piešķiršanu konkrētai programmai vai projektam, par prioritāti izvirzot tās ieceres, kuras tiks īstenotas reģionos un veicinās valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību. Nauda, kas paredzēta šīm programmām, tiks virzīta novadu, nevis Rīgas un Pierīgas, attīstībai.”
Vaicāju ministram, vai tā ir tikai viņa vēlme vai ministrijai dotas šādas pilnvaras — kontrolēt naudas piešķiršanas kārtību citās ministrijās? “Valdības deklarācija paredz nodrošināt visā Latvijā līdzvērtīgu ilgtspējīgu attīstību, un mūsu ministrija par to ir atbildīga. To mēs varēsim panākt tikai ar šādu kontroli. Protams, tam netiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, taču attīstības plāna likumā tas ir ierakstīts,” skaidro ministrs.
167 vietā 50 novadu
Aizkraukles rajona vietējo pašvaldību vadītāji iztaujāja ministru arī par administratīvi teritoriālo reformu, jo Štokenberga paustais viedoklis krasi atšķiras no reformas modeļa, kas apstiprināts 8. Saeimas laikā. Jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs uzskata, ka dzīvotspējīgas pašvaldības varētu izveidot teritorijā, kurā ir ap 40 tūkstošu iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka Latvijā varētu veidot apmēram 50, nevis 167 novadus. Līdz ar to Aizkraukles rajons varētu būt viens liels novads. Veidojot šādu novadu modeli, nebūtu nepieciešamas arī vēlētas otrā līmeņa pašvaldības — reģionālās pārvaldes.
Dāvana jubilejā — reforma nakts laikā
Klausoties Štokenberga teiktajā, zālē bija dzirdama pagastu un pilsētu vadītāju neapmierinātība. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka spriedelēšana par administratīvi teritoriālo reformu un novadu veidošanu, kas ievilkusies desmit gadu garumā, ir tikai tukšas runas. Pašvaldību vadītāji no tā jau noguruši, jo pagastu apvienošanai neredz vairs jēgu. Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs saka: “Ja šī reforma dos reālu labumu — būs sakārtoti ceļi, infrastruktūra, neslēgs skolas, neviens pret to neiebildīs. Taču pagaidām šī attīstība bijusi tikai uz papīra. Visas valdības deklarējušas — līdzsvaroti attīstīsim reģionus! Bet dzīvē tā nenotiek.”
Pagastu vadītāji ar ironiju piebilda: “Stučkas rajonu izveidoja vienā naktī. Janvārī svinēsim rajona 40 gadu jubileju, varbūt atkal jārīkojas tāpat — izdodiet likumu un vienā naktī rajonu pārveidojiet par vienu novadu. Lietuvā tā izdarīja — novadus izveidoja rajonu robežās. Pēc vairākiem gadiem lietuvieši gan paši atzina, ka tādi novadi ir par lielu, un nu domā, kā tos sadalīt divos vai trijos mazākos, lai tos būtu vieglāk pārvaldīt un pārraudzīt.”
Intereses atšķiras
Aigars Štokenbergs jautāja: “Kādi ir jūsu piedāvājumi, kā pabeigt reformu?”. Izklāstot savu viedokli, viņš bija skarbs:
— Es domāju par ekonomiku, jūs domājat par cilvēkiem, un es jūs saprotu. Bet te mūsu intereses atšķiras. Varam apsēsties pie galda un izspriest, kas ir nepieciešams katrā apdzīvotajā vietā, lai nodrošinātu cilvēkiem pamatpakalpojumus. Bet būšu skarbs — jaunas darbavietas var radīt tikai tur, kur ir noteikts iedzīvotāju skaits un sakārtota infrastruktūra. Kā to var izdarīt novadā, kurā ir mazāk par 40 tūkstošiem iedzīvotāju? Milzīgs kompromiss būtu, ja Aizkraukles rajonā izveidotu divus novadus. Taču mani māc šaubas, vai Daugavas kreisā krasta pašvaldības vienā novadā ar Jaunjelgavu kā vienīgo pilsētu centrā šajā novadā spēs attīstīties.
Ko mēs saprotam ar pagastiem — vietu, kur dzīvo cilvēki, vai pagasta padomi? Ja tā ir vieta, kur dzīvo cilvēki, tad mūsu uzdevums ir veicināt to, lai viņi tur arī paliek. Tikai jārada labi ceļi, sakārtota infrastruktūra, jānodrošina sabiedriskais transports, lai šie cilvēki mierīgi varētu doties uz darbu, kuram nav obligāti jābūt līdzās viņa dzīvesvietai. Es kā cilvēks, kurš ir mācījies ekonomiku, varu droši apgalvot, ka nevar radīt darbavietu tur, kur dzīvo tikai simts cilvēku. Investēt šādā vietā nav jēgas. Mēģināšu panākt, lai cilvēki paliek tur, kur viņi dzīvo, bet lai tiek uz darbu un skolām.
Īstermiņā šāds reformas modelis, protams, radīs pretestību un negatīvas emocijas, taču ilgtermiņā tas ir pareizākais risinājums, un vēlāk cilvēki teiks paldies.
Ministra apņēmība nepārliecina
Pašvaldību vadītāji gan apšauba šādu modeli, jo līdzšinējā pieredze rāda pavisam ko citu. Piemēram, mazākajās apdzīvotajās vietās likvidētas pasta nodaļas, mežniecības, centralizācija notiek citās valsts iestādēs. Štokenbergs uzsvēra: tas noticis tāpēc, ka līdz šim katra ministrija nodarbojās ar to, kas tai bija izdevīgāk. “Mēs parūpēsimies, lai katra ministrija nerīkotu kaut kādas atsevišķas akcijas, bet visā Latvijas teritorijā būtu vienota plānošana.”
Taču pašvaldību vadītājus ministra stingrā apņēmība nepārliecināja. Viņi nesaprot, kā var panākt pagastu attīstību, ja nav ceļa, pa kuru tur nokļūt. Diemžēl šo attīstību bremzē pati valsts. To pierāda dotie, bet nepildītie kaut vai ceļu remonta solījumi. Jau pirms pāris gadiem izstrādāts projekts ceļa Aizkraukle—Jēkabpils rekonstrukcijai posmā no Sērenes līdz Secei un Staburagam. Projekta izstrādei iztērēts 50 tūkstošu latu, taču tā realizāciju atliek no gada uz gadu. Pieaugot būvniecības izmaksām, atkal un atkal kāds projekts no saraksta tiek izstumts. Secieši nupat saņēmuši bēdīgu ziņu, ka cerības uz labāku ceļu ir niecīgas. Līdzīga situācija veidojas arī Koknesē.
Nomalēm pārpalikuma princips
Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča saka: “Mums vienalga, kurā novadā būsim, taču novadiem, kuri jau izveidojušies, mēs — mazie un nabadzīgie — neesam vajadzīgi. Šobrīd Aizkraukles novadā ienākumi vienam iedzīvotājam ir trīs reizes lielāki nekā, piemēram, Zalvē. Vai tad Aizkraukles novads gribēs atdot naudu nomalēm, jo lielākā daļa ienākumu tomēr būs no Aizkraukles iedzīvotājiem? Viņi pamatoti prasīs vairāk naudas ieguldīt tieši rajona centrā.”
Arī Pēteris Keišs uzskata, ka nomalēm būs pārpalikuma princips. Vispirms centrā nodrošinās ērtības, un, ja kaut kas paliks pāri, “atkritīs” arī pārējiem. “Jau šobrīd tiek darīts viss, lai mazie pagasti neattīstās, jo investīcijas saņem tikai lielās pašvaldības, kuru vadītājiem ir “pareizā” partijas piederība. To pierādīja arī naudas sadale budžeta grozījumos pēc partiju piederības principa, un daudzas mazās pašvaldības atkal neko nedabūja,” kritisks ir Pēteris Keišs.
Līdz šim politisks kompromiss
Pagastu vadītāji Aigaram Štokenbergam atgādināja, cik daudz paveikts iepriekšējās valdības laikā, lai izveidotu 167 novadu modeli. Daudzviet veikta pagastu apvienošanās izpēte, tērējot šim mērķim gan valsts, gan pašvaldību naudu. Veicinot pagastu apvienošanos, no valsts budžeta tērēts simtiem tūkstošu latu šo pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai, zīmētas kartes, gatavoti likumprojekti un apstiprināti likumu grozījumi. Vai tas viss velti? Arī Štokenberga kungs darbojās iepriekšējā valdībā, taču netika dzirdēts, ka viņš skaļi iebilstu pret reformas virzību 167 novadu modeļa izstrādei. Kāpēc pēkšņi tik krasa uzskatu maiņa?
Aigars Štokenbergs skaidro: “Tas, kas notika līdz šim, bija politisks kompromiss. Izjutām lielu pretestību tam, lai Latvijā veidotu dzīvotspējīgas un ekonomiski patstāvīgas pašvaldības. Šobrīd valdības deklarācijā ierakstīts, ka reformas rezultātā tiks izveidotas spēcīgas pašvaldības, un es to saredzu piedāvātajā modelī.”
***
IZZIŅA.
Aigaram Štokenbergam ir divas augstākās izglītības — juridiskā, kas iegūta Latvijas Universitātē, absolvēta arī Banku akadēmija. Štokenbergs strādājis Valsts zemes dienestā, vadījis Pasaules bankas lauksaimniecības attīstības projektus Latvijā, kā arī bijis zvērināts advokāts. 8. Saeimā viņš bija ekonomikas ministrs, bet 9. Saeimā pilda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus.
