Saistībā ar grozījumiem Būvniecības likumā, kas stājušies spēkā 1. oktobrī, par būtiskākajām izmaiņām stāsta Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis.
Pašlaik Aizkrauklē būvniecības stadijā ir trīs lielāki objekti — šķeldas katlumāja kopā ar koģenerācijas staciju, piebūve durvju ražošanas uzņēmumam “Jeld — Wen” un Aizkraukles dzelzceļa stacijas apkārtnes labiekārtošana. Objekti projektēti un iesākti vēl pirms
1. oktobra, bet tos ekspluatācijā nodos saskaņā ar jauno kārtību.
Atjaunots
Būvniecības valsts kontroles birojs
— Vai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, lielā platībā iebrūkot lielveikala griestiem, gāja bojā 54 cilvēki, jaunie būvniecības noteikumi palīdzēs novērst traģēdijas šodienas jaunbūvēs?
— Būtiski atšķiras jaunais būvniecības regulējums līdz Zolitūdes traģēdijai un pēc tās. Iepriekš sagatavotais likumprojekts, kuru speciālisti izstrādāja vairāk kā 10 gadu, un ar to saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi šķita liberāli un nosacīti vienkāršoti. Daudzi speciālisti tos uzskatīja pat par pārāk liberāliem. Traģiskie Zolitūdes notikumi ieviesa radikālas izmaiņas, kas pagaidām ir diezgan neskaidras, tās vēlams “pieslīpēt”. Daudzas lietas ir vienkāršotas, bet dažas jautājumu grupas attiecībā uz pasūtītāju sagādās grūtības informācijas sagatavošanā un izpildē. Līdz ar to lielāka slodze būs arī būvvalžu speciālistiem.
Pērn rudenī daļa no likumam pakārtotajiem noteikumiem bija izstrādāta, taču Zolitūdes traģēdijas dēļ tie bija būtiski jāpārstrādā. Kopumā līdz 1. oktobrim ir pieņemti 12 no nepieciešamā 21 MK noteikuma, saskaņošanas stadijā ir septiņi, izstrādes — divi. Būtiskākās izmaiņas skārušas kontroles un uzraudzības jomu. Pirms vairākiem gadiem likvidētās Valsts būvinspekcijas vietā turpmāk būs Būvniecības valsts kontroles birojs. Tā būvinspektori uzraudzīs visu lielāko publisko ēku celtniecību un pārbūvi, nodrošinās publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkas, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka.
Vairāk darba
konsultējot
— Kādas ir lielākās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo būvniecības likumu?
— Būtiskākie jaunumi, kas atvieglos būvvaldes darbu, ir ieviestā ēku klasifikācija pēc to nozīmes un ar to saistīto būvvaldē iesniedzamo dokumentu apjoms. Jaunais Būvniecības likums nosaka trīs ēku un inženierbūvju grupas. Pirmajā grupā ir mazēkas — vienstāva ēka, nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Ārpus pilsētas un ciema teritorijām tās vienstāva neapdzīvojamās ēkas, kurās neturēs dzīvniekus, šķūņi, pagrabi, apbūves laukumi līdz 60 m2 un citas.
Otro grupu veido ēkas un inženierbūves, kuras neietilpst pirmajā vai trešajā grupā, bet trešajā grupā iekļautas ēkas, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vairāk nekā viens apakšzemes stāvs. Tajā ir arī visas publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, ražošanas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m2, noliktavas, kam kopējā platība lielāka par 2000 m2 un citas. Abas jaunbūves — katlumāja un “Jeld — Wen” piebūve — pieder trešajai grupai.
Likums nosaka — laikā, kad būvatļauja saņemta, bet celtniecība vēl nav sākta un turpinās sabiedrības informēšana par objektu, trešajām personām ir iespēja mēneša laikā būvatļauju apstrīdēt. Ja būvnieks uzskata, ka nepieciešams detalizētāks rasējums, to var pieprasīt, bet pretējā gadījumā viņš pats būs atbildīgs par iespējamajām sekām. Atbilstoši būvju grupai mainīts būvvaldē iesniedzamo dokumentu apjoms.
Ekspertu nealgos
— Vai paredzēta vienkāršota dokumentu formēšana?
— Būtisku izmaiņu nav. Mainījusies tikai iesniedzamo dokumentu forma, mainot būves lietošanas veidu bez pārbūves, veicot vienkāršotu atjaunošanu vai restaurāciju.
— Vai likuma grozījumos
iekļautas prasības attiecībā uz ēku drošību?
— Visām trešās grupas ēkām būs jāveic ekspertīze, lai izvērtētu atbilstību mehāniskajai stiprībai un stabilitātei, ugunsdrošības, lietošanas drošības un vides pieejamības prasībām. Diemžēl pašā Biroja sastāvā nav izveidota nodaļa būvprojektu ekspertīzei, projektu ekspertīzi veiks sertificēti speciālisti. Otrās un trešās grupas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas tehnisko pārbaudi ne retāk kā reizi 10 gados. Konstatējot bojājumus, tie jānovērš.
Pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības regulējumos ir ieviesta īpaša prasība — publiskā ēkā, kuru vienlaikus arī ekspluatē, nedrīkstēs veikt būvdarbu, kas var palielināt slodzi uz pārsegumiem vai jumta konstrukcijām, kuras dēļ tās var zaudēt noturību.
Drīzumā paredzēts pieņemt arī noteikumus un mehānismu, kā piešķirt kategoriju katram būvniekam. Tas nozīmēs, ka, piemēram, celtniecības uzņēmums, kuram nebūs attiecīgas kategorijas, nevarēs piedalīties trešās grupas ēku būvē.
Diemžēl jaunais likums neparedz iepriekš diskutēto jautājumu par neatkarīgu valsts algotu ekspertu jebkuram objektam. Likums paredz, ka ikvienai būvei pasūtītājs pats maksās par ekspertīzi, kuru varēs veikt sertificēts būvspeciālists.
Atšķirīgi noteikumi katrai stadijai
— Vai jaunie noteikumi saistoši tiem, kuri būvē savām vajadzībām?
— Būvvalde, izvērtējot projektu, var noteikt mazāku izstrādājamo un būvvaldē iesniedzamo dokumentāciju, nekā noteikts otrās grupas ēkas būvprojektam. Piemēram, būvējot, atjaunojot, pārbūvējot viena vai divu dzīvokļu ēku, palīgēkas.
Privātpersonas, māju saimnieki var būvēt savā īpašumā bez speciālā sertifikāta.
Tas attiecas uz darbiem, ja būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku un palīgēkas.
— Kādas pārmaiņas skar iesāktās, pašlaik būvniecības stadijā esošās būves?
— Pasūtītājam ir tiesības turpināt gan būvprojektēšanas darbus, gan būvniecību.
Katram konkrētam gadījumam atkarībā no izstrādes gatavības vispārīgajos būvnoteikumos ir paredzēti nosacījumi darbu pabeigšanai. Detalizētākus skaidrojumus var saņemt būvvaldēs.
Viedokļi
Pēteris Poikāns,
būvprojektu un būvuzraudzības speciālists:
— Komentējot jauno Būvniecības likumu, pirmais iespaids — to veidojuši speciālisti, kuri ikdienā saistīti ar krimināllietām, jo likuma grozījumi balstīti uz to, lai atrastu vainīgo, nevis lai pēc iespējas perfekti uzbūvētu objektu. Nevis lai soli pa solim nepieļautu kļūdas, bet kādu algoritmu lietot, lai atrastu vainīgo. Pārsvarā grozījumi skar būvvaldes darbu, nevis pārējos būvniecības procesā iesaistītos. Tagad, ejot uz būvvaldi, visiem ar būvi saistītajiem dokumentiem jābūt gataviem. Agrāk šis process bija sadalīts, un to varēja veikt pakāpeniski.
Aigars Kalniņš,
SIA “RRKP būve” valdes priekšsēdētājs:
— Patlaban mūsu uzņēmumam tapšanas stadijā ir daudzi objekti. Tie visi pēc jaunajiem noteikumiem atbilst trešajai grupai. Kā valsts komisija objektus pieņems, pašlaik nav skaidrs. Salīdzinot pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus ar iepriekš spēkā esošajiem, vecie bija loģiskāki, turpretī jaunajos akcents pārsvarā likts uz juridiskajiem jautājumiem, bet tas negarantē būves drošību.
