Izmantojot Eiropas Savienības finansējumu grants ceļu pārbūvei, Kokneses novadā pārbūvēti vairāk nekā 20 kilometru lauku ceļu, taču ir viens ceļš Bebru pagastā, kas vietējiem iedzīvotājiem nevis uzlabojis dzīves kvalitāti, bet radījis pamatīgas galvassāpes.
Viens no grants ceļiem, kas izbūvēts par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ir Blankas—Mucenieki 680 metru garumā Bebru pagastā. Tas ved gar “Mucenieku” un “Kalnziedu” mājām un, kā stāsta “Kalnziedu” māju saimniece, radījis vairāk galvassāpju nekā prieka un gandarījuma par jaunu ceļu.
Būvniecību apturēt neizdodas
Atskatoties pagātnē, ceļš gar “Kalnziedu” mājām, kas tālāk aizved uz Bebru pagasta Sveķiem, bija vien iebrauktas sliedes gar lauka malu, kuru ierīkoja un uzturēja māju saimnieki. Liekas, kas gan var būt labāks par jaunu, stabilu grants ceļu, kas ļauj ērti piebraukt pie mājām, saimniecības ēkām un tīruma. Ceļš vajadzīgs arī kaimiņiem — zemniekiem, kas tuvākajā apkārtnē apstrādā savus laukus.
“Kalnziedu” māju saimniece Daiga Skrejvere un viņas pilnvarotā persona Ināra Rutkovska stāsta, ka, plānojot ceļa izbūvi, runāts — tas vedīs pa viņu un kaimiņu īpašumu robežu, solidāri izmantojot zemi no abiem īpašumiem. Kad sākta ceļa būvniecība, izrādījies, ka tas ved lielākoties pa “Kalnziedu” īpašumu — gar pašām saimniecības šķūņa durvīm, un, pēc saimnieces domām, izbūvētais ceļš neatbilst būvprojektam, taču pierādīt to diemžēl neizdodas. “Vienošanās, ko parakstījām ar domi, paredzēja atdalīt zemi aptuveni 80 metru garumā ceļa izbūvei, taču patiesībā ir vairāk,” stāsta Daiga Skrejvere. Kad māju saimniece sapratusi, ka ceļš ved praktiski mājas pagalmā, vērsusies gan pie būvniekiem, gan domē, lūdzot apturēt ceļa būvniecību, taču tā arī neizdevās neko panākt, jo visi atrunājušies, ka būvniecība norit likumīgi, atbilstoši projektam. “Viss būtu kārtībā, ja ceļa izbūvei būtu izmantota daļa abu īpašumu, kā sākumā bija runāts, bet vai tad mēs varam stāties pretī tādam kaimiņam, kurš tuvākajā apkārtnē apsaimnieko simtiem hektāru zemes. Beigās vēl izrādījās, ka mūsu īpašuma kupica nu ir gandrīz ceļa vidū. Atteicāmies turpmāk parakstīt jebkādus dokumentus saistībā ar ceļa izbūvi,” piebilst D. Skrejvere. Taču tas nelīdzēja — darbi turpinājās, ceļa izbūve tika pabeigta, un objekts nodots ekspluatācijā.
Pēc dokumentiem viss ir pareizi
“Domāju, visa problēma ir tajā, ka pietrūka savstarpēju sarunu, un te man jāmet akmens projektētāju dārziņā. Gatavojot projektu, viss jau tika izdarīts pareizi. Projekts tika sagatavots, izmantojot Valsts zemes dienesta topogrāfiskos datus,” stāsta Kokneses novada pašvaldības izpilddirektors Ilmārs Klaužs. Taču izrādās, ka pirms daudziem gadiem dabā ierādītās zemes robežas ar VZD rīcībā esošajiem topogrāfiskajiem datiem nesakrīt. Rādot projekta dokumentāciju, I. Klaužs piebilst: “Te grāvja malā var redzēt “Kalnziedu” kupicu. Tā bija slikti pamanāma, bet bija. Ja, konstatējot robežu nesakritības, jau darba procesa sākumā projektētājs būtu gājis pie māju saimnieces un runājis par robežām un kupicām, droši vien to varēja normāli atrisināt. Taču šī saruna kaut kādu iemeslu dēļ nenotika.” I. Klaužs gan piebilst, ka projektu gatavojuši savas jomas profesionāļi, par kuru darbu sūdzību nav, viņi strādājuši arī citos objektos Kokneses novadā.
“Problēmas sākās, kad ceļš jau bija uztaisīts. Tika izteikti pārmetumi, ka lielais kaimiņš viņiem zemi atņēmis, ceļš ved pagalmā. Tad, kad mēs tikām pieaicināti risināt sekas, bija jau par vēlu,” piebilst Ilmārs Klaužs.
Projektētāja SIA “K-RDB” valdes locekle Aiga Ivbule vēstulē Kokneses novada domei saistībā ar “Kalnziedu” īpašnieces iesniegumu norāda, ka abu īpašumu, pa kuru robežu ved ceļš Blankas—Mucenieki, robežas ir tikai ierādītas, bet nav instrumentāli uzmērītas, līdz ar to robežu nobīde pret topogrāfisko plānu un situāciju dabā ir iespējama. Tā tas izrādījies arī šajā gadījumā.
Neapmierina
“kabata” pie šķūņa
“Sākumā, būvējot jauno ceļu, izraka novadgrāvi, kas bija nepilnu metru no šķūņa tā, ka nevarēja pie tā piebraukt. Vērsāmies Kokneses novada domē, tad grāvi aizbēra un izveidoja tādu kā kabatu tieši pretī šķūņa durvīm,” par savām likstām stāsta Daiga Skrejvere, jo arī pie šķūņa izbūvētā “kabata” saimniecei nepatīk. “Šī piebrauktuve sākumā projektā nebija paredzēta. Tās izveides saskaņošanā piedalījos es, Bebru pagasta pārvaldes vadītāja, būvuzraugs un būvnieku pārstāvis, arī pati saimniece, kura norādīja, ka piebrauktuvi jāveido tā, lai viņi tiek pie šķūņa un uz lauka. Nobrauktuves robežas tika iezīmētas pēc viņas norādījumiem, mēs par to piemaksājām, nobērām to laukumu papildus ar šķembām,” stāsta I. Klaužs un piebilst, ka pretenzijām nav pamata.
Ceļš paliks, kur ir
Secinājums ir skarbs — ceļu neviens nepārtaisīs, tas paliks tur, kur ir. “Arī tad, ja kaimiņš piekrīt, ka tas ved pa viņa zemi, jāveic izmaiņas projektā un tas jāber no jauna, jārok jauni grāvji, bet kurš par to maksās? Ja šīs robežas būtu saskaņotas jau pašā sākumā, veiktu izmaiņas projektā, varētu to ceļu “pavilkt” tālāk un nekādu papildu izmaksu un problēmu nebūtu,” saka izpilddirektors un piebilst, ka pašvaldība bija pieaicinājusi mērnieku pārmērīt robežas un viņš secinājis to pašu.
Arī “Kalnziedu” saimniece, cīnoties par savu taisnību, pieaicinājusi sertificētu mērnieku pārmērīt īpašuma robežas. Mērnieka Gata Grunšteina atzinums liecina — apvidū nepārprotami redzams, ka izbūvētais ceļš neatbilst saskaņotajai shēmai. I. Klaužs uz to atbild — lai viņš atbrauc un paskatās, kurā vietā tas neatbilst.
Ūdens krājas pagalmā
Pēc ceļa izbūves parādījusies vēl kāda problēma. Pēc pamatīgajām lietavām šī gada jūlijā atklājās, ka novadgrāvji nespēj aizvadīt projām ūdeni. Pie “Mucenieku” mājām lietū izskaloja ceļa malu, un viss ūdens tecēja un krājās mājas pagalmā. Ilmārs Klaužs skaidro: “Ņemot vērā to, ka šajā apvidū ir slīps reljefs, projektā iekļāvām notekūdeņu savākšanas aku, kas tajā vispār nebija paredzēta. Taču šī reljefa dēļ tā nespēj paņemt pretī visus notekūdeņus. Trakākais, ka nav jau, kur tos ūdeņus palaist. Ja liktu ceļam caurteku, pretī jābūt grāvim, bet tur visur apkārt ir privāti lauki un pļavas, kurš tad ļaus pāri savam laukam grāvi rakt, un mēs kā pašvaldība arī nevaram ieguldīt naudu citā īpašumā.” I. Klaužs nenoliedz, ka problēmas ir un jāmeklē risinājums. Pēc stiprās lietusgāzes jūlijā, kas noskaloja ceļa malu, notikuma vietu apskatīja Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, bet ceļu salaboja zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi”.
Tikai viena sūdzība
“Par Eiropas naudu novadā pārbūvēti 17 ceļa posmi, kopā 24 kilometri, tajā skaitā Bebru pagastā kopā 9,29 kilometri. Ieguldīti 800 000 eiro. Varam tikai priecāties, ka par to naudu, kas Kokneses novadam tika paredzēta, varēja izdarīt tik daudz. Mēs laicīgi sākām īstenot šo projektu. Tie, kuri vēlāk sāka, varēja paveikt krietni mazāk, jo īsā laika posmā pieckārtīgi palielinājās ceļu būves izmaksas. Ja sākumā vienu ceļa kilometru varēja pārbūvēt par 23 tūkstošiem eiro, tad vēlāk tie jau bija 100 tūkstoši par kilometru. Un šis ir vienīgais posms, par kuru ir sūdzības,” piebilst I. Klaužs. ◆
