Aizkraukles rajona padomes zālē ar vēlētājiem tikās partijas “Jaunais laiks” ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs un Saeimas deputāts Dzintars Zaķis.
Aizkraukles rajona padomes zālē ar vēlētājiem tikās partijas “Jaunais laiks” ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs un Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Klausītāju gan nebija daudz, tomēr diskusija izvērtās interesanta un brīžiem pat diezgan vētraina.
Strādā ugunsdzēsēju režīmā
Aizkrauklē Krupņikova kungs jau bijis. Iepriekš viņš te viesojās pirms Saeimas vēlēšanām rudenī, tolaik apsolot atgriezties pēc vēlēšanām un pastāstīt, kā sokas darbi, vai pilda vēlētājiem solīto.
— Nu pagājuši pieci mēneši, bet mums joprojām jāstrādā ugunsdzēsēju režīmā, — stāsta Grigorijs Krupņikovs. — Joprojām atklājam tādas lietas, uz kurām nevar nereaģēt. Ir tik daudz nesakārtotu jomu! Piemēram, valsts robeža. Lielākajā daļā kontrolpunktu nav automašīnu svaru. Arī tur, kur ir, sver tikai piecus procentus braucamo. Kādēļ? Speciāla darba grupa to izpētīs un darīs visu, lai svari būtu katrā vietā un svērtu visas kravas automašīnas.
— Svarīgs darbs bija valsts budžeta apstiprināšana, kas nenācās viegli. Bija mēģinājumi sašķobīt koalīciju, kavēt budžeta pieņemšanu, — par padarīto atskaitās Dzintars Zaķis. — Ļoti būtisks panākums ir strādājošo minimālās algas palielināšana.
Ministri saņem mazāk
Saistībā ar algu palielināšanu sabiedrībai gan vislielākās iebildes, jo, par dažiem latiem palielinot minimālo algu, valdība ministru algas trīskāršojusi.
— Bet reāli ministri saņem mazāk nekā iepriekšējās valdībās, — skaidro Grigorijs Krupņikovs. — Agrāk ministri ieņēma vairākus amatus, “Jaunais laiks” to aizliedza, atstājot vienu amatu un vienu algu. Kaut tā palielināta, ministrs saņem mazāk, nekā daudzos amatos strādājot.
Prognozes cerīgas
— Vai zemnieki saņems subsīdijas, ja valdība budžeta grozījumus izskatīs vasaras vidū? — vēlas zināt zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis.
— Domāju, problēmu nebūs, jo papildfinansējums paredzēts tieši zemnieku vajadzībām, veselības aprūpes reformai, pašvaldībām, izglītībai, — atbild Grigorijs Krupņikovs.
— Turklāt ieņēmumi valsts budžetā vairākus mēnešus arvien palielinās, turpmākās prognozes ir ļoti cerīgas, — tā Dzintars Zaķis.
Robežas nav akmenī iecirstas
Aizkraukles novada domes darbinieki vēlas zināt, vai administratīvi teritoriālo reformu pabeigs līdz 2004. gadam un vai tā būs labprātīga?
— Pamatā paliks labi zināmais 102 novadu modelis, bet tas nav obligāti, iespējams gan nedaudz vairāk, gan mazāk novadu, — stāsta Dzintars Zaķis. — Droši vien nevarēs visus novadus izveidot rajona teritorijas robežās.
— Robežas nav akmenī iecirstas, tās var mainīt, savstarpēji vienojoties, — skaidro Grigorijs Krupņikovs.
— Šķiet, Reģionālās attīstības ministrijai nerūp, vai novadu veidošanā ir ekonomiski izdevīga! — uztraucas Jānis Dzenis.
— Var veidot, ko grib, bet, ja cilvēkam nebūs darba, viņš novadā nepaliks. Jādomā ne tikai par novadu veidošanu, bet arī to attīstību, — uzskata Grigorijs Krupņikovs.
Mazāka pensija, lielāks pielikums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Aizkraukles filiāles vadītājs Ansis Eglīte: — Kā paaugstināsiet gados vecāko iedzīvotāju labklājību?
— Pensijai jāatbilst diviem kritērijiem: tai jābūt pietiekami lielai, lai var dzīvot, un jābūt taisnīgai, — tā Grigorijs Krupņikovs. — Pensijas šogad indeksēs. Nevis visiem pieliekot vienādu procentu, bet pēc principa: mazāka pensija, lielāks pielikums. Aktīvi jācīnās pret algu maksāšanu aploksnēs, jo tā zūd nodokļu nauda.
Birokrāti traucē strādāt
Uzņēmējs Ojārs Daubers:
— Valdība runā par nodokļu samazināšanu, bet samazinājums ir tik niecīgs! Sociālo nodokli samazināja par vienu procentu, bet piespieda maksāt drošības naudu — piecus latus par katru strādājošo. Nu jāmaksā pat vairāk.
— Uzņēmējus neuzskata par valsts ienaidniekiem, bet nevar uzreiz strauji samazināt nodokļus, — skaidro Grigorijs Krupņikovs. — Ja to izdarītu, valsts budžetu sagrautu momentā.
— Man patīk maksāt nodokļus, ja redzu izremontētas slimnīcas, skolas, bet nav iespējams strādāt, ja ir milzīga birokrātija. Katru nedēļu pārbaudes, atskaites. Tā zūd vēlēšanās būt uzņēmējam! — Ojārs Daubers ir sašutis.
— Ierēdniecību, kura vairojusies gadu desmitiem, nevar mainīt momentā, — tā Grigorijs Krupņikovs.
Lielo nodokli “uzkrauj” iedzīvotājiem
— No nākamā gada uzņēmumiem par būvēm nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Aizkraukles novads tā zaudē ap 200000 latu, jo nu ne Pļaviņu HES, ne citi lielie uzņēmumi par būvēm nodokli nemaksās. Toties tāds par dzīvokļiem būs jāmaksā iedzīvotājiem. Kur taisnība? — vēlas zināt Aizkraukles novada domes darbinieki.
— Šo likumu tikko sāk izskatīt, tādēļ veidosim darba grupu, kura izvērtēs un spriedīs par nekustamā īpašuma nodokli. Tā ka iespējamas izmaiņas. Par to noteikti vēl runās, — skaidro Dzintars Zaķis.
Jāmaina saimniekošanas metode
Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš: — Iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi krājas, Aizkraukles rajonā tie ir jau ap 760 000 latu. Risinājumu neredzam.
— Jāmaina saimniekošanas metode, un tas ir vienīgais risinājums. Jāsaimnieko uzņēmējam, bet pašvaldībai jāraugās, lai tas notiktu sabiedrības interesēs, — domā Dzintars Zaķis.
Latvijai nav izvēles
— Vai Latvijai Eiropas Savienībā ir perspektīva, ja jau tagadējām savienības valstīm ir problēmas? Vai mūsu produkcija būs vajadzīga? — jautā Pēteris Keišs, Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs.
— Mums nav izvēles! Vai nu ES vai NVS. Latvija nepaliks kā neatkarīga saliņa starp lielajām savienībām. ES dod naudu, ir subsīdijas un nav pamata uztraukties, ka Latvijai būs sliktāk, — tā Grigorijs Krupņikovs.
Klausītāji miega varā
Grigorijam Krupņikovam un Dzintaram Zaķim uzdeva arī jautājumus, kuri nav saistīti ne ar Saeimas, ne valdības darbu. Piemēram, kāds pensionārs, kurš lielāko tikšanās daļu nosnauda, no miega uztrūcies, vēlējās noskaidrot, kādēļ viņa radioaparāts neuztver Latvijas programmu. Uz šādu jautājumu atbilde gan jāmeklē remontdarbnīcā… Bija arī kāds klausītājs, kurš regulāri piedalās visās sapulcēs. Arī šoreiz viņam bija gūzma jautājumu, bet tik nesakarīgi, ka atbildēt nebija iespējams.
