Kārtējo reizi mūs “iepriecinājusi” valdība, paziņojot, ka plāno ieviest jaunu maksājumu — dabas resursu nodokli valstī ievedamajiem auto.
Kārtējo reizi mūs “iepriecinājusi” valdība, paziņojot, ka plāno ieviest jaunu maksājumu — dabas resursu nodokli valstī ievedamajiem auto. Apmēram divdesmit latu lielais nodoklis Latvijai esot nepieciešams, sekojot Eiropas Savienības prasībām par vides aizsardzību. Par to, ka spēkratu īpašnieki maksās šo nodokli, valdība sola viņiem piešķirt “privilēģiju” — atļauju nolietotu transportlīdzekli nodot pārstrādei bez maksas.
Man gan šķiet, ka automašīnas, kuras dažādu iemeslu dēļ kļūst nebraucamas, iepērk autokapsētas vai metāllūžņu pieņemšanas punkti, braucamā saimniekam pat piemaksājot, nevis otrādi. Laikam nu būs citādāk.
Turklāt Eiropas Savienība tikai rekomendē šādu nodokli, kategoriski to ieviest nepieprasot. Bet mēs gribam būt labāki, nekā patiesībā esam, un steidzam pildīt pat to, ko neprasa. Kā vienmēr! Nav dzirdēts, ka Eiropas Savienības valstīs šāds nodoklis būtu. Tur gan nav arī veco automašīnu — tās pārdod uzpircējiem no Latvijas!
Protams, apsveicama ir vēlme saglabāt tīru Latvijas vidi, nepārvērst to par Eiropas veco auto izgāztuvi, tomēr apšaubāmi ir līdzekļi, kādiem to cenšas panākt. Jau tā automašīnu īpašniekiem jāmaksā liels ceļa nodoklis, bet brauktuves labākas nepaliek. Arvien vairāk jāmaksā par degvielu, arī “pateicoties” valdībai, kura izdomā arvien jaunus un jaunus meslus (kā nule spēkā stājušies noteikumi par degvielas uzkrājumu veidošanu). Visur, kur vien raugies, jāmaksā un jāmaksā.
Manuprāt, tā vietā, lai izdomātu vienu jaunu nodokli pēc otra, valdība beidzot varētu izgudrot, kā panākt jau esošo nodokļu iekasēšanu. Solīja dažos mēnešos panākt uzlabojumus, bet nekā. Algas aploksnēs daudzviet maksā joprojām, arī kontrabanda pāri robežai plūst netraucēti. Nelikumību apkarotājiem spēki par vājiem! Tādēļ ķeras klāt autovadītājiem, jo viņi maksā. Kurn, bet maksā! Jo braukt vajag.
Vienīgi nav skaidrs, kādēļ valdība uzreiz neievieš nodokli arī gājējiem par trotuāru deldēšanu vai kukuļņēmējiem par saņemto kukuli! Lieliskus nodokļu paraugus varētu smelties grāmatā “Sīpoliņa piedzīvojumi”, kur nodoklis bija pat par ieelpoto gaisu. Varbūt tādu pilnai laimei vajag arī Latvijā…
