Veselības ministre Ingrīda Circene darba vizītē apmeklēja Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcu, bet atceļā arī Aizkraukles slimnīcu.
Jau informējām, ka Aizkraukles reģiona pašvaldību vadītāji vēlas tikties ar ministri, lai ambulatorajai aprūpei prasītu lielāku valsts finansējumu. Uz ministriju viņiem šoreiz braukt nevajadzēja — tikties varēja Aizkraukles slimnīcas telpās.
Circenes kundze, apskatot Aizkraukles slimnīcu, uzteica medicīnas iestādes vadību, jo pat finanšu krīzes laikā tā spējusi īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu projektus, atjaunojot ēkas un modernizējot pakalpojumus.
Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, ministre informēja, ka ir izdevies panākt Ministru kabineta atbalstu papildu 9,6 miljonu latu piešķiršanai veselības nozarei, lai varētu palielināt apmaksas tarifu terapeitisko pacientu ārstēšanai stacionāros. SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne gan teic, ka no šīs naudas Aizkraukle neko nesaņems, jo tā paredzēta tikai tām slimnīcām, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Circenes kundze piekrīt, ka valsts finansējums Aizkrauklei ir pārāk zems, tādēļ to šogad nedaudz palielinās. Tomēr viņa domā, ka citām slimnīcām, kam tas ir augstāks, naudu nevajadzētu atņemt, bet nepieciešams samazināt atšķirības starp ambulatoro pacientu aprūpes kvotām visā valstī. Lai to īstenotu, Aizkraukles un citām slimnīcām ambulatorajai aprūpei būtu jāpiešķir papildu finansējums, bet tas atkarīgs no valsts budžeta iespējām. Ministre tūlītēju kvotu palielināšanu nesola, bet centīsies panākt, lai kvotu atšķirību samazinātu. Iespējams, tam būs vajadzīgi pat vairāki gadi.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzskata, ka nav pieņemamas tik krasas kvotu atšķirības — valstī tās svārstās no apmēram pieciem, sešiem latiem līdz 22 latiem vienam pacientam, tādēļ citos reģionos valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir lielāka piekļuve nekā Aizkrauklē. Viņš domā, ka par šo jautājumu vajadzēs runāt arī Latvijas Pašvaldību savienībā, jo kvotas jāizlīdzina jau tagad, nevis pēc vairākiem gadiem.
Ministre arī informēja, ka, lai stiprinātu primāro veselības aprūpi, no šī gada palielināts finansējums hroniski slimo pacientu medicīniskajai aprūpei mājās. Lai ģimenes ārsti vispusīgāk veiktu pacientu, arī hronisko slimnieku, aprūpi, ārstu praksēs strādās otra māsa. Viņa stāstīja arī par projektu e—veselība, kura ieviešana vairāku gadu gaitā ir novilcināta. Projekta ieviešana ļaus nodrošināt efektīvāku veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.
