Jaunjelgavas novada dome apstiprināja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu 2016. — 2020. gadam. Saistībā ar to pašvaldība ar latvāņiem cīnīsies arī privātīpašniekiem piederošajās teritorijās, kur to nedara, bet viņiem būs jāatlīdzina ar to saistītie izdevumi.
Apkaros visā Latvijā
Visā Latvijā sākta cīņa ar bīstamo augu — Sosnovska latvāni. Arī Jaunjelgavas novadā latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plāns izstrādāts, jo tādu paredz Ministru kabineta noteikumi “Invazīvo augu sugas — Sosnovska latvāņa — izplatības ierobežošanas noteikumi”. Pagastu pārvaldes Jaunjelgavas novada domē iesniegušas zemes platības, kurās nepieciešams cīnīties ar latvāņu audzēm, un kārtējā domes sēdē tās tika vēlreiz precizētas un apstiprināts arī precizētais plāns.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš stāsta, ka saistībā ar latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu pašvaldībai ar šiem augiem jācīnās ne tikai tai piederošajās teritorijās, bet jārūpējas, lai to audzes tiktu likvidētas ikvienā īpašumā katra pagasta teritorijā. Vēl šogad Daudzeses, Seces, Sērenes un Staburaga pagasta pārvaldes vadītājiem jāinformē tie privātīpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kuru zemē aug latvāņi, par viņu pienākumu veikt pasākumus latvāņu izplatības ierobežošanai, nosakot darbu termiņus un kārtību. Var arī vienoties ar pašvaldību, ka šo darbu paveiks, bet izmaksas vajadzēs atlīdzināt.
Izmanto iedarbīgāku līdzekli
Līdz šim pašvaldībās vienīgā izmantotā metode, kā cīnīties ar latvāņiem, bija to appļaušana, bet pēc laika tie tāpat atauga. Vai ir atrasts kāds iedarbīgāks līdzeklis? Seces un Daudzeses pagasta pārvalžu vadītāji šovasar apmeklēja semināru, kurā informēts, ka ar ķīmisku vielu, līdzīgu raundapam, latvāņus var iznīcināt. Jāmiglo gan trīs gadus pēc kārtas, un ķīmiskā apstrāde jāveic pavasarī, kad zied māllēpenes, citādi vēlamo efektu nevar panākt.
Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs stāsta, ka šo metodi izmēģinājis divās latvāņu platībās savā pagastā, bet miglojis vasarā. “Ja agrāk šajās vietās auga divmetrīgi latvāņi, pēc miglošanas tie atauga vārgāki, ap pusmetru augsti,” stāsta viņš. “Skaidrs ir arī tas, ka latvāņi aug vietās, kur tiem nevar piekļūt tehnika, tā ka jāmiglo ar rokas miglotāju.”
Jaunjelgavas novada dome nolēmusi organizēt iepirkuma procedūru latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanai 2017. gadā. Šim mērķim no Jaunjelgavas novada domes budžeta dabas resursu nodokļa līdzekļiem atvēlēti ne vairāk kā 20 000 eiro. Šajā summā ieplānota ne vien ķīmiskās vielas iegāde, bet arī pakalpojumi vai cilvēku algošana, kas šo darbu paveiks. “Ne katrs cilvēks drīkst strādāt ar ķīmiskām vielām, tam vajadzīga speciāla atļauja,” stāsta Uldis Albiņš. “Lielākajiem zemniekiem tāda ir, bet mazo platību īpašniekiem šāda sertifikāta nav, tā ka vienīgā iespēja būs sadarboties ar pašvaldību.”
Šaubīga lieta
Jaunjelgavas novadā vislielākās latvāņu platības ir Secē un Daudzesē, tie aug gan pašvaldības, gan privātajās teritorijās. Savukārt Sunākstē latvāņi ir tikai divās nelielās privātpersonām piederošās teritorijās, un zemes īpašnieki ar latvāņu apkarošanu tiek galā paši.
Arnis Mencendorfs atklāj, ka Seces pagastā latvāņi konstatēti apmēram 40 hektāru teritorijās, lielākoties ceļu un grāvju malās. “Zemēs, kuras apar un apsēj, latvāņi nevairojas, tie lielākoties jāapkaro aizaugušās platībās,” saka viņš. “Diemžēl cīņa ar šo augu ir diezgan šaubīga lieta. Ja neglītas mājas drupas vari novākt un īpašniekam pieprasīt par to maksu, tad cīņa ar latvāņiem katrā ziņā nav tik vienkārša. Tas ir ilgstošs darbs, un rezultāts var atšķirties no vēlamā.”
Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse stāsta, ka pašvaldībā salīdzinoši ir ļoti maz ar latvāņiem invadēto teritoriju. Latvāņi aug 0,002 hektāros pašvaldībai piederošās zemes un divu privātīpašnieku zemē. Latvāņu audze ir arī Slazdukrogā, teritorijā uz Seces un Staburaga robežas. “Uzskatu, ka latvāņu apkarošana ar ķimikālijām jāveic speciālistam, tāpēc arī šis darbs jāorganizē pašvaldībām,” saka Aina Ķīse.
Protams, ir arī citas metodes: var pļaut, lasīt ziedus, bet neviena no šīm metodēm neiznīcina augu — vienisprātis ir pašvaldību vadītāji. “Latvāņus var pļaut un cīnīties gadiem, bet skaidrs ir viens — šī cīņa ir jāsāk!” saka Arnis Mencendorfs.
Uzziņa
Latvijā ir uzmērīts 10 801 hektārs ar Sosnovska latvāni invadēto teritoriju un dati iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datubāzē. Ar latvāņiem invadēti 106 novadi un pilsētas. Vislielākās teritorijas, kurās aug latvāņi, ir Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas, Viļānu un Daugavpils novadā. Latvijā ir samērā daudz arī tādu pagastu, kuros latvāņi vēl nav sastopami — kopumā 215 pagastos.
Datubāzē 346 ar latvāņiem invadētie lauki reģistrēti Neretas novadā, 63 lauki — Jaunjelgavas, 38 — Vecumnieku, 23 — Kokneses, 12 — Skrīveru, 1 — Pļaviņu novadā. Lauki pieder gan privātām, gan juridiskām personām un pašvaldībām.
Datubāzē nav informācijas, ka latvāņi augtu Aizkraukles novadā.
Avots: www.vaad.gov.lv
