— Kādu zīdainītim izvēlēties pirmo rotaļlietu?
Ieva Aizkrauklē
Katūna lakatiņš, badmintona volāns, pīta bumbiņa, auduma lelle vai dzīvnieciņš — tādas varētu būt mazuļa pašas pirmās rotaļlietas.
Krāsains un no
kokvilnas
Kā pirmo rotaļlietu zīdainim vecumā no trim līdz sešiem mēnešiem speciālisti iesaka piedāvāt maigu, krāsainu kokvilnas lakatiņu. Grāmatā “Brīvas spēlēšanās sākums” piedāvāts iepazīt Emmijas Pikleres metodes. Viņa norāda: “Iespējams, bērns nedēļām ilgi neliksies par to ne zinis, tomēr vairumā gadījumu viņš to pamana itin drīz — satver lakatiņu, burza to, groza, staipa, bāž mutē. Bieži vien bērns lakatiņu pārvelk sev pār acīm un sabīstas, jo pēkšņi viņš paliek “tumsā”. Un tad ar rokas kustību, pirmo reizi gan sagadīšanās pēc, bērns lakatiņu no acīm norauj. Mazulis ir laimīgs un smejas. Viņš to atkārto atkal un atkal, spēlējas un izmēģina no jauna. Šī darbība pieaugušos vedinājusi spēlēt “ku—kū” spēli. Tomēr cik liels ir bērna prieks, ja viņš šo rotaļu ir atklājis pilnīgi patstāvīgi! Lakatiņa vēlamais izmērs — 35 reiz 35 centimetri, tam jābūt krāsainam, lai piesaistītu bērna uzmanību. Tā kā lakatiņam gandrīz nav svara, mazulis nenodara sev sāpes. Ja arī sākumā var paiet pat minūtes, līdz bērns lakatiņu noņem no sejas, drīz vien viņš šo darbību veic itin viegli.
Lellīte no auduma vai gumijas
Kā nākamo rotaļlietu bērnam šajā vecumā var piedāvāt priekšmetu, ko viņš bez piepūles spēj aptvert ar plaukstu — badmintona volāniņu vai pītu bumbiņu, lellīti vai dzīvnieciņu no auduma vai gumijas. Ja bērns šo rotaļlietu spēj paņemt bez piepūles, tad viņa tuvumā tiek nolikti ieplakani priekšmeti no auduma vai koka, kurus satvert nav tik vienkārši. No sešu mēnešu vecuma bērnam drīkst dot arī priekšmetus ar lielāku svaru. E. Piklere vērš uzmanību, ka ierastās zīdaiņiem paredzētās rotaļlietas — pīkstošie gumijas zvēriņi un grabulīši — atbilst rotaļlietu kritērijiem, tomēr tiem ir arī negatīva ietekme. Pīkstošo rotaļlietu radītā skaņa nav atkarīga no materiāla vai formas, bet gan no neredzamas iebūvētas svilpītes. Šis spalgais pīkstiens var bērnu izbiedēt, ja viņš šo rotaļlietu saspiež vai nejauši tai uzguļas virsū, tādēļ E. Pikleres institūtā, kurā izmanto bērna attīstībai nozīmīgas brīvās spēlēšanās izpausmes for-mas, svilpītes no rotaļlietām tiek izņemtas. E. Piklere priekšroku dod bumbu virtenei vai koka riņķīšu grabulīšiem, jo šīm rotaļlietām skaņa rodas, bumbām saskaroties vai koka riņķīšiem pārvietojoties.
Metāla bļodiņa
Aptuveni otrā pusgada sākumā zīdainis sāk saprast, ka ar klauvēšanu viņš var radīt troksni. Īpaši labprāt bērns to dara, ar rotaļlietu sitot pret grīdu, pret sētiņas režģi vai pret kādu citu priekšmetu. Bērns priecājas par radīto skaņu, smaida un smejas. Vēlāk, kad bērns katrā rokā ir paņēmis pa priekšmetam un tuvina tos vienu otram, viņš, vērodams šīs lietas, sākt aptvert to atšķirības. Drīz vien bērns atklāj, ka, sitot abus priekšmetus vienu pret otru, iespējams radīt skaņu. Lai saprastu, ka ar priekšmetu palīdzību iespējams radīt troksni, šīm rotaļlietām jābūt no atšķirīgiem materiāliem. Maza metāla bļodiņa, ja to sit pret grīdu, skan pavisam citādi nekā koka riņķītis. Tāpat skaņas atšķiras, ja ar rotaļlietu sit pa grīdu vai, piemēram, pa grozu.
Bumba
Lai uzkrātu pieredzi rotaļās “ļaut nokrist un atkal pacelt” vai “pazaudēt un atkal atrast”, zīdainim nepieciešama bumba un konuss. Bumba bērna rotaļu sētiņā jāliek tikai tad, kad bērns ir spējīgs to sasniegt, veļoties vai rāpojot. Bērnam šādi darbojoties, var novērot, ka viņa pirkstiņu kustības kļūst arvien smalkākas. Viņš ar pirkstiem aizskar priekšmetus, tos aptausta un glāsta, ievēro vīles un spraugas — itin visu, kas pamanāms viendabīgā virsmā, skrāpē, kasa to, cenšas iebāzt pirkstus caurumos un spraugās. Lai bērns izmēģinātu dažādas savu roku darbības iespējas, viņam nepieciešamas rotaļlietas ar dažādu virsmu. Tomēr jāatceras, ka bērnu rotaļu sētiņā nekādā gadījumā nevajadzētu likt maza izmēra priekšmetus, kurus bērns var nejauši norīt, iebāzt degunā vai ausīs.
Rotaļlietām gultā nav vietas!
Rotaļlietām gultā nav vietas! Gulta ir paredzēta mieram un gulēšanai. Pēc E. Pikleres domām, viens no bērna patstāvīgas rotaļāšanās priekšnosacījumiem ir rotaļu sētiņa. Tomēr, ja zīdainis labprāt iemieg blakus lakatiņam vai mīkstajai mantiņai, šos priekšmetus var ielikt bērna gultiņā. Ja bērns ir slims, rotaļlietas drīkst likt blakus viņam gultā, jo arī slimam bērnam ir jārotaļājas. Kad slimais bērns kļūst miegains vai iemieg, šīs rotaļlietas nekavējoties no gultas izņem, jo tās var traucēt miedziņam.
