Latvijā ik gadu cilvēktiesību jomā ir tās pašas problēmas, bet, šķiet, ka tās var dalīt divējādi: valsts un cilvēku problēmas.
Latvijā ik gadu cilvēktiesību jomā ir tās pašas problēmas, bet, šķiet, ka tās var dalīt divējādi: valsts un cilvēku problēmas. Ikgadējā pārskatā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC) norāda, ka aktuālākās šajā jomā ir lielais neizskatīto lietu skaits tiesās un ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi. Skaitļi minēti iespaidīgi — patlaban cietumos ir vairāk nekā 8000 personu, no kurām 43 procenti — pirmstiesas izmeklēšanā. Tikai diez vai tie var iespaidot lielu sabiedrības daļu. Vien tos, kurus šie jautājumi skar.
Lai panāktu progresu, ar problēmu jācīnās, tā jāizprot visai sabiedrībai. Nav grūti izskaitļot, cik lielā mērā cietumā nīkstošo liktenis aizkustinās pensionāru, kuram nepietiek naudas cilvēka cienīgai dzīvei arī brīvībā. Cik nozīmīgi tas ir strādājošam cilvēkam, kurš nespēj nopelnīt tik daudz, lai pabarotu bērnus? Vai būs laiks pārdomām jaunietim, kurš dienā mācās, bet naktī pelna naudu studijām? Kam lai sūdzas mazulis, kura lielākais sapnis ir mīļi vecāki un pilns vēders? Kur lai meklē palīdzību invalīds, skaitot un rēķinot — pirkt šodien maizi vai medikamentus? Tas taču nevienu neinteresē! Vispirms jālūdz nodrošināt tiesības dzīvot, tikai tad varēs runāt par pārējām.
Tādu uzskaiti varētu veikt ne vien par sociālajām grupām, bet arī par dažādām jomām, kurās drošam vajadzētu justies ikvienam: izglītība, tiesa, veselības aprūpe… Vienam jācīnās par eksistenci, citam šīs problēmas liekas nereālas, jo pašu tās neskar.
Ar netaisnību cilvēks saskaras ik uz soļa, secinot, ka visu var nopirkt par naudu. Cietumā ieliks to, kuram nav naudas, nevis vainīgo — tā bieži mēdz gadīties. Nabadzīgajam tiesību ir maz vai vispār to nav.
Ne pirmā, ne pēdējā reize, kad valsts līmenī runā par lietām, par kurām nav strīdu attīstītā valstī, bet tālas un neizprotamas šķiet lielākajai daļai latviešu. Latvijai jāsāk sakārtot daudz elementārākas cilvēktiesību aizsardzības jomas, kurās vēl tāls ceļš ejams līdz kārtībai.
