Sensēta “Riekstiņi” Neretas pagastā, ko tautā pazīst kā Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” “Mūsmājas”, iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
Sensēta “Riekstiņi” Neretas pagastā, ko tautā pazīst kā Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” “Mūsmājas”, iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Kultūrkapitāla fonds šogad tās atjaunošanai piešķīris 700 latu.
Jau 60. gadu sākumā Neretas vidusskolas skolotāja Milda Buka (dzimusi Rudzīte), būdama dabas un pieminekļu aizsardzības sabiedriskā inspektore, risināja jautājumu par “Riekstiņu” māju kompleksa uzņemšanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un J. Jaunsudrabiņa muzeja ierīkošanu. Jēkabpils rajona padome 1966. gada 31. janvārī to beidzot apstiprināja.
1967. gada 25. augustā “Riekstiņos” Jānim Jaunsudrabiņam atklāja piemiņas muzeju.
Šobrīd sensētā saglabājusies dzīvojamā māja un saimniecības ēku rinda (tās atjaunoja 1977. gadā). Kūtis sabruka 60. gadu beigās, bet riju, kas lepni slējās pakalnītē, 70. gadu sākumā vandāliski nojauca, sanumurēja labos vainagbaļķus un aizveda nezināmā virzienā.
Pāris palikušās ēkas, olnīca (ganu ceļš), lielie koki, smēdes—pirts vieta palīdz apmeklētājiem izjust “Baltās grāmatas” pasaules burvību. Tādēļ jādara viss, lai saglabātu šo unikālo kultūrvidi.
Dzīvojamās mājas (pirmsākumā dūmistaba) celtniecība sākta 18.—19. gs. mijā. Tā būvēta pakāpeniski trijos posmos, līdz 1850. gada iegūst “Baltajā grāmatā” atainoto veidolu.
Dzīvojamās mājas atjaunošanas darbi sākās 2000. gada vasarā. Ar Tukuma muzeja restauratora P. Čivla palīdzību saimniecības “Riekstiņi” īpašniece nomainīja jumta segumu ar jaunām apses koka lubiņām (plēstām skaidām).
Latvijas Kultūrkapitāla fonda piešķirtā nauda (Ls 1000) deva iespēju nākamajā gadā remontu turpināt. Restauratoru—ekspertu slēdziens: pēc iespējas ātrāk atjaunot pamatus un nomainīt satrupējušos vainagbaļķus vai to posmus.
Darbu veica SIA “Spāre” guļbūvju speciālisti. Ar lielu atbildību Ervīna Bojera vadībā remontu veica Kaspars Soldovers un Agris Graudiņš. Nomainīja ēkas ziemeļu pusē satrupējušo apakšējo vainagbaļķi un vairākus posmus, ielika jaunas ārdurvis.
Senos pamatus, kam gadsimtu gaitā izveidota cementa apmale, veidoja akmeņi vai plēsti akmeņi, saistīti ar kaļķu javu. Pamatnē ielikti lieli plakani vai plēsti laukakmeņi. Tos atstāja neaiztiktus. Jaunajiem pamatiem izmantoja tos pašus akmeņus.
Tagad dzīvojamās mājas ziemeļu siena un daļēji mājas rietumu gals nostiprināts.
Lai neturpinātos ēkas sēšanās, kas var izraisīt sienu deformāciju, nekavējoties jāatjauno pamati un jānomaina satrupējušie vainagbaļķi vai to posmi dienvidu pusē, jāsakārto dienvidrietumu paksis. Jānomaina arī visu logu bloki un vainagu posmi zem palodzēm.
SIA “Spāre” speciālisti pilni apņēmības labi iesākto darbu turpināt. Kultūrkapitāla fonda piešķirtā nauda ir tikai neliela daļa no paredzēto darbu izmaksas, bet jau šobrīd var sākt reālu darbu. Tā kā līdzekļu nepietiek, ar prieku un pateicību pieņemsim visu veidu palīdzību.
