Sapratne un tolerance, ko savstarpējā dialogā panākuši Otrā pasaules kara laikā pretējās frontēs cīnījušies latviešu karavīri, ir idejiskais pamats, uz kura attīstīt sapratni par vēstures interpretācijām arī plašākā sabiedrībā — vienojās Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka komisijas uzdevums nav strīdēties par vēsturi, bet sabiedrības saliedētības kontekstā meklēt risinājumus, kā izvairīties no vēsturisko notikumu konfrontācijas, tostarp saistībā ar 16. marta piemiņas pasākumiem.
I. Latkovskis uzsvēra, ka ir jārespektē karavīru vēlme pieminēt savus cīņubiedrus neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē viņi ir karojuši. Arī komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) piekrita, ka ir cilvēcīgi taisnīgi ļaut bez konfrontācijām 16. martā atcerēties savus cīņubiedrus un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa tiem kara veterāniem, kuri karojuši vāciešu pusē, jo pirms Latvijas neatkarības atgūšanas viņi to nedrīkstēja darīt.
Diskutējot par to, kā mazināt konfrontācijas 16. martā sabiedrības dažādās vēstures izpratnes dēļ, deputāts Valdis Liepiņš (ZRP) vaicāja, vai, viņuprāt, nebūtu jāmaina leģionāru pieminēšanas datums un vieta?
Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers un Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija bija vienisprātis, ka ziedu nolikšanas tradīciju pie Brīvības pieminekļa 16. martā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos, vajag saglabāt. Vienlaikus J. A. Baškers atzina, ka vienkopus sapulcējušās cilvēku grupas tādējādi ir vieglāk provocēt. Viņš uzskata, ka ir nepareizi ļaut vienā laikā un vietā sapulcēties vairākām organizācijām, kas pauž pretējus uzskatus. Ja šādu praksi pārtrauktu, tas ļautu izvairīties no atklātām viedokļu sadursmēm.
Savukārt deputāte Irina Cvetkova (SC) pauda nostāju, ka Otrā pasaules kara leģionāru pieminēšana pie Brīvības pieminekļa nav pieņemama. Arī Latviešu strēlnieku apvienības valdes loceklis Jānis Ivars Kasparsons uzskata, ka Brīvības piemineklis nav īstā vieta, kur pulcēties lielām cilvēku grupām, lai noliktu ziedus un atcerētos kritušos. Viņaprāt, kritušos karavīrus būtu pareizāk pieminēt kapos, kur viņi apglabāti.
