Kokneses pagasta Krievkalna salā taps 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušo latviešu piemiņas vieta, ko veidos viens no ievērojamākajiem dārzu dizaineriem Šunmio Masuno no Japānas.
Kokneses pagasta Krievkalna salā taps 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušo latviešu piemiņas vieta, ko veidos viens no ievērojamākajiem dārzu dizaineriem Šunmio Masuno no Japānas.
Apskatīt, kur viņa tautietis realizēs savas idejas, Koknesē ceturtdien ieradās Japānas vēstniecības Latvijā pilnvarotā persona Katsuhiko Kubo ar kundzi Akiko Kubo.
“Staburags” jau informēja, ka Kokneses fonda rīkotajā piemiņas vietas izveides skiču projektā uzvarēja Šunmio Masuno no Japānas. Vasaras beigās ainavu arhitekts ieradās Koknesē un izstaigāja Krievkalna salu. Par šo projektu interesējas arī Japānas vēstniecības pārstāvji.
Tā kā Latvijas daba īpaši skaista ir rudenī, koknesieši vēlējās, lai japāņu viesi pagastu apmeklē tieši šajā gadalaikā. Kubo kungs ar kundzi izstaigāja Kokneses parku, apskatīja pilsdrupas, devās nelielā izbraukumā ar laivu pa Pērsi un Daugavu, kā arī aplūkoja Krievkalna salu, kura šobrīd laistās rudenīgi dzeltenīgās krāsās.
Kubo kungs Latvijā ir kopš šīgada pavasara. Šajā pusē un arī Koknesē viņš bija pirmo reizi, tāpēc ar interesi uzklausīja informāciju par pagastu. Protams, viņu īpaši interesēja Krievkalna sala. Vēstniecības pilnvarotā persona stāstīja, ka Šunmio Masuno ir ne tikai budistu mūks, priesteris, universitātes profesors un ainavu arhitekts, bet arī filozofs, kuru Japānā un citviet pasaulē ļoti ciena.
— Realizējot šo ieceri, Koknese varētu kļūt par Latvijas un Japānas draudzības un vienotības simbolu. Šobrīd grūti pateikt, kādu atbalstu mēs varētu sniegt, bet interese par to mums ir liela, — saka Japānas vēstniecības Latvijā pilnvarotā persona Katsuhiko Kubo.
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis atzina, ka 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušo latviešu piemiņas vietu Krievkalna salā varētu sākt veidot jau nākamajā gadā.
Šīs vizītes laikā atklāja vēl kaut ko interesantu. Izrādās, Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājam ar Japānu ir arī kāda ģimeniska saistība. Viņa vectēvs pagājušā gadsimta sākumā Krievijas cara armijas rindās piedalījās Krievijas un Japānas karā. Sīvajās kaujās uzvaru guva japāņi, un daudzi cara armijas karavīri nonāca gūstā, arī Cīruļa kunga vectēvs tajā pavadīja 11 mēnešu. Kad 1905. gadā viņš devies mājup, Japānā vēl paguvis iegādāties fotoalbumu, kurā joprojām glabā fotoattēlus par Cīruļu dzimtu. Šo simt un vienu gadu veco vēstures “liecinieku” ar interesi aplūkoja arī Kubo kungs ar kundzi.
