Pašreizējie meteoroloģiskie apstākļi nopietni apdraud stirnu populāciju, tāpēc medniekiem, dabas draugiem, privātmeža īpašniekiem jādara viss iespējamais, lai palīdzētu stirnām sagaidīt sniega nokušanu.
Pašreizējie meteoroloģiskie apstākļi nopietni apdraud stirnu populāciju, tāpēc medniekiem, dabas draugiem, privātmeža īpašniekiem jādara viss iespējamais, lai palīdzētu stirnām sagaidīt sniega nokušanu.
— Pašlaik mežā ir ļoti biezs sniegs, — skaidro Aizkraukles virsmežniecības medību inženieris Vitolds Rozītis. — Ja sniegs ir dziļāks par 35 — 40 centimetriem, tas nopietni apdraud šo dzīvnieku veselību. Stirnas nespēj piekļūt barībai, bet bada novārdzinātiem vai ievainotiem dzīvniekiem gulēšana sniegā bez saskares ar zemi ir bīstama. Dzīvnieki saslimst ar pneimoniju un iet bojā. Jau tagad šī iemesla dēļ vairākās mežniecībās novērota stirnu bojāeja.
Lai stirnām palīdzētu, būtu vēlams mežā, stirnu pulcēšanās vietās, atbrīvot no sniega nelielus laukumus, kur dzīvniekiem atpūsties.
Stirnas nepieciešams arī piebarot ar sulīgo barību. Stirnas labprāt ēd dažādu augu mētras, ziemāju zelmeni, krūkļu, ošu, apšu, pīlādžu, ozolu, kārklu, kadiķu, ābeļu zarus un pumpurus. Tikpat labi noder jebkuras saknes, arī tās, kuras nedaudz bojātas un cilvēku uzturam nav derīgas, stirnām labi garšo arī iebojājušies āboli.
Dienā sniegs kūst, bet naktī virs tā uzsalst bieza sērsna, kura var sabojāt dzīvnieka kājas. Ja stirnai nākas skriet pa šādu ar sērsnu klātu sniegu, ievainojumi var būt tik nopietni, ka stirnas dzīvība ir apdraudēta.
Laukos, īpaši vietās, kur mājas tuvu mežam, kategoriski aizliegts suņiem skraidīt nepiesietiem. Tas attiecināms ne tikai uz lielajiem suņiem, kuri spēj stirnu noķert un nogalināt, bet arī uz mazajiem, kuri nelūst sērsnai cauri un trenkā stirnas, līdz viņas no ievainojumiem mirst.
