Ne katrā pilsētā vai pagastā ir iela, kas nodēvēta vislatviskākajā vārdā — Jāņu. Pļaviņu novada Klintaines pagastā tāda ir. Laika gaitā vairāki Jāņi, kuru dēļ iela ieguvusi savu nosaukumu, pārcēlušies dzīvot citur, taču divi šī vārda īpašnieki šajā ielā ir joprojām.
Jāņu ielas nosaukums tiešām ir saistīts ar šī vārda īpašniekiem. Savulaik līdzās dzīvojuši trīs Jāņi — Ārmanis, Daģis un Dūms. Pirmā Jāņa māja gan skaitījusies citā ielā, bet no abu pārējo mājām sākusies iela, kas vēlāk ieguva šo nosaukumu. Jānis Daģis atceras, ka bija domāts dēvēt to par Līko ielu, jo tā veidojusies ar līkumu, bet tautā jau bija iegājies Jāņu ielas nosaukums. Neviens no šiem Jāņiem šajā ielā vairs nedzīvo, bet Jāņi Jāņu ielā tomēr ir.
Kopā nesvin
Tagad Jāņu ielā ir desmit māju. Ielas labajā pusē ir “līvānietes”, bet otrā — cita projekta ēkas. Lielāko daļu no tām kolhozs “Selga” saviem darbiniekiem uzbūvēja 1985. gadā. Pēdējā “līvāniete” ielas galā pieder Guntas Lazdas ģimenei. Viņa atceras, ka 1. novembrī visu jaunuzcelto māju īpašniekiem iedeva atslēgas, ko kopīgi atzīmējuši.
Ielas iedzīvotāji viens otru pazīst jau sen, un Jāņu ielā māju saimnieki bieži nav mainījušies. Ikdienā kaimiņiem ir, par ko parunāt, ja nepieciešams — iet palīgā, bet Līgosvētkus kopā gan nesvin. Gunta Lazda teic, ka par kopīgu pasākumu līdz šim nav aizdomājušies, bet tā ir laba ideja, kam gan jāgatavojas laikus.
— Te ir ļoti skaisti, un no sava loga daudz fotografēju apkārtni. Pretī ir Daugava un Oliņkalns, un katru dienu, izejot no mājas, man sirds priecājas par to visu. Iespējams, šajā vietā pirms vairākiem gadsimtiem jau dzīvojuši stukmanieši, bet tas nav vēsturiski precīzi izpētīts, — stāsta Gunta Lazda.
Tāpat kā citos bijušo kolhozu, padomju saimniecību un pagastu centros dzīve ir mainījusies. Ja agrāk katrs rīts sākās ar gaiļa dziedāšanu un apkārtnes pļavas bija pilnas ar mājlopiem, tagad govis, kazas vai aitas tikpat kā neredz. Mazdārziņi arī sarukuši, lai gan dārzeņus cilvēki sev izaudzē joprojām. Savulaik pie mājām stādītie augļukociņi gan izauguši par lieliem kokiem. Tie neviļus atgādina, cik daudz laika jau pagājis.
No Lazdiņiem līdz Lazdām
Līdzās ir vēl viena Lazdu māja, kur saimnieko Ilona un Gunārs. Saimniece smej, ka ikdienā mājā gan palikuši tikai “vecītis ar vecenīti”, jo visi jaunie ir projām. Vasarās savējie atbrauc biežāk. Nu jau viņu saime izaugusi līdz 11 cilvēkiem.
— Pateicoties šim nosaukumam, mūsu ielu nav skārušas laiku un varas maiņas, kā tas bija, piemēram, ar Ļeņina ielām, — saka Ilona un Gunārs Lazdas.
Jāņu iela ir zaļa, un to krāšņāku dara tās iedzīvotāji, apkopjot savas mājas. Zāles pļaušana ir viens no regulārajiem darbiem. Lazdu ģimene savu ēku nosiltinājusi, tāpēc tā atšķiras no citām šajā ielā. Saimnieki stāsta, ka pirms pārbūves mājas otrajā stāvā vasarās bija karsti, bet ziemās vēsi. Tagad ir labi.
Ielas sākumā — pirmajā mājā — dzīvo Lazdiņu ģimene. Sākumā viņiem māja bija ielas pretējā pusē, bet tad pārcēlušies uz citu. Tā interesanti iznāk, ka iela sākas ar Lazdiņiem un beidzas ar Lazdām.
Lazdiņu saimē ir gan Jānis, gan Līga. Māmiņa Veneranda stāsta, ka savulaik meitai nav gribējusi šādu vārdu, tomēr tā iznācis. Līga dzīvo citur turpat pagastā, bet Jānis vecāku mājā. Tā ka vasaras saulgriežu svētki ģimenē ir bagātīgi.
— Man patīk mūsu iela. Visi cenšas sakopt apkārtni. Mājas gan ir ļoti līdzīgas. Atceros, reiz gāju pie vienas kaimiņienes un iegāju pie citas, jo mājas taču vienādas, — saka Veneranda Lazdiņa.
Jānoiet 290 soļu
Kristīne Rulle ar ģimeni Jāņu ielā dzīvo no 1989. gada 8. septembra.
— Tā ir iela 290 manu soļu garumā, iela, kur Stukmaņos ir visvairāk privātmāju. Pieci bērzi, kas aug Jāņu ielā, jau iztālēm pamanāmi un kā aicina uz mājām. Mūsu iela ir skaista visos gadalaikos, jo saimnieki par to ir parūpējušies — priekšdārzi ziedoši, mauriņš nopļauts. Kaimiņi ir draudzīgi, atsaucīgi, strādīgi un dzīvnieku mīļotāji, jo ir gan suņi, gan kaķi. Savu reizi klusi un nemanāmi par sevi liek manīt Jāņu ielas zalktis, — stāsta Kristīne.
Viņa piebilst, ka šajā ieliņā izaugusi vesela paaudze. Meitenes tur ratos vizinājušas lelles, lēkušas “klasītes”, zēniem ielas segums noderējis skeitošanai.
Un atkal Jānis
Jānis Ozoliņš par klintainieti kļuva pēc studijām. Kāda ir dzīve Jāņu ielā? Jauka. Savulaik te apkārt pletās plaši lauki. Ir labi, ka, dzīvojot pagasta centrā, blakus mājai ir arī dārzs. Ikdienā ar kaimiņiem nav daudz laika tikties, jo ir darbs, bet vakarā jāsteidz apdarīt mājas darbus. Katrs vairāk dzīvo savu dzīvi, bet tās esot labas izjūtas, ka blakus ir pazīstami cilvēki. Skaisti, ka līdzās ir Daugava.
Tāpat kā citi, arī Ozoliņi savulaik vairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, tad sapratuši, ka darbs tajā visā ir liels, bet ienākumi mazi. Tagad gan ir tā, ka laukos pienu arvien grūtāk nopirkt. Pagalmā vēl ir paliela siltumnīca, jo savi gurķi un tomāti ir vislabākie.
Līgosvētkus Jānis svin vai nu savās mājās, vai aizbrauc ciemos pie radiem. Vairāk patīk mierīgāka noskaņa. Jāņu ielīgošana sākas jau darbā, kad visi uzņēmuma Jāņi tiek pie ozolzaru vainagiem. Klintainietis Jānis Ozoliņš atzīst, ka galvenā nav svinību vieta, bet lai paši labi justos.
