Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas mēnešrakstā “Druva” 1914. gada 7. un 8. numurā varam izlasīt kādreizējā Vietalvas skolotāja, Dziedāšanas biedrības dibinātāja un kora vadītāja Jura Kalniņa (1847.—1919.) rakstu par savu pasniedzēju.
Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas mēnešrakstā “Druva” 1914. gada 7. un 8. numurā varam izlasīt kādreizējā Vietalvas skolotāja, Dziedāšanas biedrības dibinātāja un kora vadītāja Jura Kalniņa (1847.—1919.) rakstu par savu pasniedzēju Valkas skolotāju seminārā un iedvesmotāju Jāni Cimzi (1814.—1881.) viņa simtajā jubilejā. Cimze bija semināra dibinātājs un ilggadējais vadītājs.
Juris Kalniņš arī citē J. Cimzes vēstuli, kura rakstīta 1881. gada
3. februārī, gandrīz pusgadu pirms viņa nāves. Tā ir vēstule senākam audzēknim, nenosaucot viņu vārdā, kaut arī no konteksta skaidri izriet, ka šī vēstule domāta pašam Jurim Kalniņam. Ielūkosimies šajā vēstulē, jo tā atklāj ko vērtīgu par Cimzes skatījumu uz sava audzēkņa darbību:
“Vai un cik daudz draudzes skolotājam ārpus skolas vēl lai pienāktos un būtu iespējams darboties, par to vēl gala vārds nav sakāms. Bet ikkatrs saprātīgais Jums un man tai ziņā piekritīs, ka skolotājam par to jāgādā, ka sēkla, kuru viņš skolas laikā izsējis, nenonīkst, bet uzdīgst un nes augļus. Uz to jau ir vajadzīgs, ka skolotājs ar senākiem skolniekiem un skolniecēm paliek sakarā un lūko uz viņiem darīt iespaidu personīgi un lietišķi. Un kā viņš to varētu labāk, kā ar jauktu kori, kuru viņš vada, nes un kopj? Laba muzika un īsts dziedāšanas veids vienumēr vispār pierādījies par ļoti teicamu līdzekli. Turklāt vēl jāievēro, ka draudzes skolotājs ar maz izņēmumiem ir vienīgais vīrs draudzē, kas to spēj. Un ka Dievs šai ziņā savu svētību Jūsu pūliņiem piešķīris, to Jūs papilnam pierādījuši par visām lietām pagājušā gadā.” (Vēstuli citējot, saglabāts autora stils un ortogrāfija — A. R.).
Juris Kalniņš pēdējo teikumu paskaidro, piebilzdams, ka “šis audzēknis ar savu jaukto kori bija otros vispārējos dziesmu svētkos 1880. gadā ieguvis pirmo godalgu”. Tas arī ir skaidrs pierādījums, ka šis audzēknis ir Juris Kalniņš, jo tieši viņa vadītais Vietalvas koris guva uzvaru Otrajos dziesmu svētkos.
Jāņa Cimzes skatījums uz latviešu tautas attīstības virzieniem bija konservatīvs, un viņš nebija jaunlatviešu ideju piekritējs, tomēr pozitīvi vērtēja Jura Kalniņa darbošanos Vietalvas Labdarības biedrībā un tās korī. Cita lieta ir
J. Kalniņa darbu publicēšana jaunlatviskajos laikrakstos. To Cimze neatbalstīja, un tas arī saasināja Kalniņa konfliktu ar mācītāju Teodoru Dēbneru. Tādēļ Juris Kalniņš bija spiests no Vietalvas draudzes skolas aiziet. Taču tā jau ir cita raksta tēma.
