Skrīveriete Sarmīte Jansone ir gan agronome, gan lauku attīstības konsultante. Šogad kļuvusi arī par novada domes deputāti un priekšsēdētāja vietnieci. Pagājis jau vairāk kā 100 dienu, kurās bija laiks iepazīt jaunos pienākumus. Kāds bijis sākums, ko vēlētos paveikt pārējā laikā — par to stāsta pati Sarmīte.
Drošībai un domu apmaiņai
— Pirms tikšanās mēģināju iedomāties, kā es justos, ja būtu ievēlēts par deputātu. Tāpēc arī jautājums, raugoties no šīs pozīcijas.
— Bet domas, izjūtas var nesakrist. Esam tikai cilvēki, un kā mākslinieks izvēlas savu tehniku, kādā strādāt, tāpat deputātam var būt agresīvs darbs stils vai mierīgs, radošs. Savukārt izdošanās ir arī apstākļu sakritību kopums.
— Ko jums nozīmē strādāt domē?
— Pirmkārt, izaicinājums sev, atbildība un, protams, arī nervi.
— Idejas, kuras vēlētos realizēt nākamajos četros gados.
— Saistībā ar satiksmes drošību — izveidot velo un gājēju celiņus, lai cilvēki droši varētu nokļūt līdz “Klidziņai” un dendroloģiskajam parkam. Ja vien būs iespējas, projekti, kuros pašvaldība var piedalīties, un ja pietiks budžeta līdzekļu līdzfinansējumam. Celiņi būtu gan gājēju drošībai, gan tūrisma attīstībai. Sākoties transporta kustībai pa jauno Maskavas šoseju, palielināsies arī plūsma caur Skrīveru centru. To varēja novērot jau šī ceļa celtniecības laikā. Pa centra ielām pārvietojas skolēni, un viņi mēdz būt neuzmanīgi.
Jādomā arī par nopietna sporta — rotaļu laukuma izbūvi. Jaunajos cilvēkos ir sevišķi daudz enerģijas, un to kaut kur vajag izlikt. Šāds laukums būtu arī vieta sarunām, domu apmaiņai. Kādēļ iedibināja olimpiskās spēles? Lai vīrieši karošanas vēlmi izpaustu sportā.
Kad Skrīveros, pie Daugavas, bija estrāde, ar to saistījās daudz labu tradīciju. Vēl deviņdesmitajos gados tur rīkoja koncertus, teātra izrādes, darbojās kafejnīca. Kalvīša “treknie gadi” izpostīja daudzas labas lietas, tajā skaitā estrādi. Esam nozīmīga ceļa — šosejas Rīga — Daugavpils — malā, un katra būve novadam nāktu tikai par labu.
Jāatzīst gan, ka četri gadi ir ļoti neilgs laiks, lai izvirzītu lielus mērķus un cerētu tos realizēt. Manī labas un lielas idejas nobriest lēni, un, ja šajā laikā kādam no deputātiem vai administrācijai būtu kāda cita, manuprāt, tikpat laba, labprāt to atbalstīšu.
Dzelžaini noteikumi
— Kādas rakstura īpašības jums varētu palīdzēt sasniegt vēlamo rezultātu?
— Neatlaidība. Krampis manī ir, un no nolemtā tik viegli neatsakos. Strādāju sociālajā un finanšu komitejā, un pirmajā ir jārisina īpaši sarežģīti jautājumi. Lai gan sākotnējais “filtrs” šādiem jautājumiem ir sociālais dienests, otrs — bāriņtiesa, daudz darba paliek arī deputātiem.
— Pirms balsošanas lemjat ar sirdi vai pēc likuma burta?
— Varētu vērtēt un lemt ar sirdi, diemžēl jebkuru pašvaldību, pirmajos darba mēnešos jo īpaši to sajutu, dzelžaini savās rokās notur likumi, nolikumi un noteikumi. Cita ceļa nav, tie jāievēro. Ir variants nebalsot, bet tad jautājums vispār nevirzās uz priekšu. Otrs — likumīgi rast vislabāko risinājumu, bet tas nebūt nav viegli. Ja visā šajā noteikumu “sienā” var atrast kādu spraudziņu, lai cilvēkam palīdzētu, to arī darām.
— Vai mainījies jūsu priekšstats par darbu domē?
— Tikai tad, kad esi kļuvis par deputātu, var pateikt, ko tas nozīmē. Pirms tam nav pat nojausmas. Jaunievēlētam deputātam īpaši uzmanīgi jāklausās, jāvēro, jāsecina, jo jautājumi, ar kuriem nākas strādāt, ir tik dažādi. Ne visiem ir pietiekamas juridiskās, ekonomiskās, finanšu un citas zināšanas. Mums, četriem pirmo reizi ievēlētajiem, tas ir kā mācību poligons, kurā viens otram arī “pieslīpējas”.
Pēdējā laikā vairākos amatos sākuši strādāt jauni darbinieki, vides jautājumu speciālists, izpilddirektore, arī viņiem paies laiks, kamēr iejutīsies.
Palīdzēt, ne klupināt
— Gaisā virmo kārtējās novadu reformas ideja. Skrīveri līdz šim bijuši stipri paši par sevi. Ja tomēr vajadzētu apvienoties?
— Līdz šim, lēmumus saprātīgi apdomājot, novads izticis ar saviem līdzekļiem. Nākotnē, iespējams, ministriju uzstādījums mazajām pašvaldībām liegs pieņemt lēmumus, un nākamajā plānošanas periodā to darīs plānošanas reģions. Ja tiks likti šķēršļi, radīti nelabvēlīgi apstākļi mazu pašvaldību darbībai, ar šo jautājumu nāksies saskarties.
— Ierasts, ka iedzīvotāji deputātu darbu pārsvarā vērtē negatīvi. Tas jūs nebaida?
— Cilvēki laukos, kuri pirms tam strādājuši ar mani kā konsultanti, agronomi, skatījušies un vērtējuši pozitīvi, un es tāpat vērtēju viņus. Ja vien varēšu, palīdzēšu, nekādā ziņā neklupināšu.
