Lai samazinātu iespējamo Āfrikas cūku mēra izplatību mežacūku vidū, jau šobrīd medniekiem intensīvāk jāpievēršas šo dzīvnieku medībām — uzskata pieredzējis mednieks, starptautiskais medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības eksperts jaunjelgavietis Jānis Censonis.
Censoņa kungs domā, ka šo dzīvnieku populācija daudzviet ir pārāk liela, un kas par daudz, tas par skādi.
— Dabai pašai ir dažādi dzīvnieku skaita regulēšanas mehānismi, — saka Censoņa kungs. — Slimību uzliesmojumi ir viens no tiem. Ideja būvēt žogu, kas varētu aizkavēt slimības izplatīšanos, ir utopiska. Vienīgā reālā iespēja ierobežot slimības izplatīšanos ir samazināt mežacūku skaitu. Tāpēc šie dzīvnieki jāmedī, īpaši sivēni. Samazinoties dzīvnieku skaitam, cūku bari tik bieži nenonāks kontaktā, un, iespējams, slimības izplatīšanās apstāsies.
Tāpat jāpievēršas plēsēju medībām, jo arī viņi netieši var kļūt par slimības izplatīšanās cēloni. Jāmedī vilki, lapsas un, sākoties siltākam laikam, arī jenotsuņi. Ne tikai mežazvēri, bet arī klaiņojošie suņi var kļūt par slimības pārnēsātājiem, tāpēc arī viņu skaits būtiski jāsamazina. Lauciniekiem jāsaprot, ka klaiņojošs suns slimību var ievazāt arī viņu kūtī.
Gar robežu būtu vēlams izveidot vismaz desmit kilometru buferzonu, kurā nebūtu arī mājas cūku. Valstij gan būtu saimniekiem jākompensē radušies zaudējumi.
Latvijā ir pieredze, kā pārciest dažādas sērgas. Vecākā paaudze atceras, kādi drošības pasākumi bija mutes un nagu sērgas laikā, kad uz ceļiem un publiskās vietās bija paklāji, kuros dezinficēja gan automašīnu riteņus, gan braucēju zābakus. ◆
