Laikus nesamaksājot nekustamā īpašuma nodokli, mājokļu īpašniekiem būs jāņem vērā: nokavējuma nauda 0,05% apmērā no maksājamās summas dienā. To atzīst Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne.
Viņa arī atzīst, ka, lai gan pašvaldībām ir tiesības vērsties pret nemaksātājiem, prasot piedzīt nodokļa parādu bezstrīdus kārtībā, diez vai tās šādi rīkosies.
— Latvijas iedzīvotāji jau ir saņēmuši nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus, un daudzos gadījumos rodas jautājums — pēc kādiem kritērijiem šīs summas ir aprēķinātas?
— Attiecībā uz katru nekustamo īpašumu tiek ņemti vērā galvenie faktori — tā kadastrālā vērtība, iespējamie atvieglojumi un nodokļa likme, kāda ir konkrētajam objektam. Rezultātā rodas arī aprēķinātā nodokļa summa. Jāpiebilst, ka to aprēķina katra pašvaldība. Savukārt īpašumu kadastrālās vērtības ir Valsts zemes dienesta kompetencē.
— Vai nesaskatāt problēmu apstāklī, ka Latvijā īpašumu kadastrālās vērtības tomēr netiek pārskatītas pietiekami regulāri, operatīvi?
— Šobrīd kadastrālās vērtības tiek pārskatītas katru gadu, un tāpēc runāt par to, ka šis process nenotiek pietiekami operatīvi, nav iemesla. Manuprāt, vairāk būtu jārunā par to, kā tiek noteikta kadastrālā vērtība, taču arī tas nav Finanšu ministrijas kompetencē.
— Kur jūs saskatāt problēmu attiecībā uz īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanu?
— Protams, arī mēs esam dzirdējuši, ka nereti līdzās esošiem īpašumiem nodoklis ir vienāds, lai gan paši īpašumi pēc būtības ir ļoti atšķirīgi. Esam jau vērsušies ar iniciatīvu Tieslietu ministrijā, lai tās speciālisti šo jautājumu pārskatītu un kadastrālās vērtības noteikšana nākotnē varētu notikt detalizētāk. Varbūt nākotnē šajā jomā kaut kas uzlabosies.
— Nekustamā īpašuma speciālisti gan ir izteikuši bažas, ka jo-projām Latvijā varētu būt pietiekami daudz īpašumu, kam kadastrālā vērtība ir noteikta aug-stāka par reālo tirgus vērtību…
— Par to šobrīd nevajadzētu būt bažām. Katrā ziņā runa varētu būt par dažiem šādiem gadījumiem, bet ne par sistēmu. Ja šādas situācijas rodas, Valsts zemes dienestam vajadzētu pievērst tiem uzmanību.
— Ja īpašnieks saņem aprēķināto nodokļa summu un tā viņu neapmierina, vai ir iespēja to apstrīdēt, pārsūdzēt?
— Jā, protams! Šis nodokļa aprēķins ir administratīvais akts, ko ir iespēja apstrīdēt parastajā kārtībā. Turklāt tas ir uzrakstīts uz katra īpašniekiem nosūtītā paziņojuma. Normālā gadījumā tur ir rakstīts, ka administratīvo aktu ir iespējams pārsūdzēt viena mēneša laikā pašvaldības ieņēmumu pārvaldē. Taču tas ir tiešām jāizdara viena mēneša laikā, un nevajag gaidīt pārmērīgi ilgi. Savukārt, ja īpašnieks nepiekrīt pārsūdzētajam rezultātam, to var pārsūdzēt vēlreiz pašvaldības domes priekšsēdētājam. Katrā ziņā, ja cilvēks uzskata, ka nav kaut kas pareizi, nevajag kautrēties, bet vajag darīt.
— Nereti, saņemot šāda veida rēķinus, cilvēcīgi rodas arī jautājums — kādas būs sekas, ja šis nodoklis netiks samaksāts?
— Tāpat kā jebkura nesamaksāta nodokļa gadījumā, arī šajā situācijā nodokļa uzrēķins ir 0,05% apmērā par katru nokavējuma dienu. Es tomēr aicinātu šo nodokli samaksāt laikus, jo nokavējuma nauda laika gaitā var radīt problēmas ar norēķināšanos. Šobrīd cilvēki ir saņēmuši šā nodokļa aprēķinus par saviem dzīvokļiem, un viņiem ir jāsamaksā līdz šīgada 15. novembrim. Ja tas tomēr netiks izdarīts, piecas dienas vēlāk pašvaldībām būs tiesības vērsties pret personu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā un tādējādi iekasēt šo nodokli. Domāju gan, ka gluži šādā veidā pašvaldības tomēr nerīkosies un jau piecas dienas vēlāk tiesā nevērsīsies, bet tādas tiesības tām ir. Tāpat iespējams, ka piecu dienu laikā pēc
15. novembra nokavējuma nauda vēl netiks iekasēta, jo likumā ir norādīts, ka tik ilgu laiku šīs soda sankcijas vēl netiek rēķinātas, bet no sestās dienas tās tiek rēķinātas, sākot uzreiz ar sešām dienām. Lai to izdarītu, nav pat jāiet uz banku — pilnīgi pietiek atvērt interneta mājaslapu epakalpojumi.lv un, to izmantojot, samaksāt. Principā tādējādi to var izdarīt, neizejot no mājas.
— Nupat tika publiskoti kārtējie VID apkopotie dati par lielākajiem nodokļu nemaksātājiem, kuri kopumā valstij nav nomaksājuši daudzus miljonus latu, turklāt nevis to pamatsummas, bet gan lielo uzrēķinu dēļ. Vai, jūsuprāt, arī nekustamā īpašuma jomā tieši nokavējuma naudas uzrēķināšanas dēļ nevar veidoties situācijas, ka cilvēkiem tās uzkrājas tik lielā apmērā, ka samaksāt vairs nav iespējams?
— Vienmēr jāatceras, ka ir iespējama parādu piedziņa bezstrīdus kārtībā un nav tomēr patīkami, ka tiek bloķēti banku konti vai veiktas tamlīdzīgas darbības. Vismaz šogad attiecībā uz dzīvojamajām platībām aprēķinātās nodokļa summas vēl nav tik lielas, lai nevarētu samaksāt. Piemērojamās nodokļa likmes nav milzīgas — 0,1%, 0,2% un 0,3%. Tātad, ja īpašumā ir vidusmēra dzīvoklis, piemēram, Rīgā, Pļavniekos, maksājamā nodokļa summa ir līdz Ls 27. Domāju, ka gada laikā var sagatavoties un tik lielu summu samaksāt. Saprotu, ka daudziem cilvēkiem šobrīd naudiņas nav, bet gada laikā jau nu pārdesmit latu var sakrāt. Nodoklis nav liels.
Daudz vēstuļu esam saņēmuši par nedzīvojamo telpu aplikšanu ar nodokli. Runa ir par garāžām, saimniecības telpām utt. 14. oktobrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka nedzīvojamajām telpām ir piemērojama tāda pati likme kā dzīvojamajām platībām, nevis 1,5% apmērā, kā to bija izpratušas pašvaldības.
— Teicāt, ka nodokļa nesamaksāšanas gadījumā attiecīgo summu var piedzīt bezstrīdus kārtībā. Ko tas šajā gadījumā nozīmē?
— Manuprāt, pašvaldības nav ieinteresētas ar to nodarboties, jo tajās strādājošie cilvēki ļoti labi saprot, ka nodoklis ir jauns, ka daudzi vēl nesaprot, kā tas ir maksājams. Šāda attieksme var attaisnoties gadījumā, ja uzkrātā nenomaksātā summa ir pietiekami liela un vairs nav iespējas atrast nevienu citu variantu, kā šo naudu piedzīt. Normālā gadījumā šādu metodi nevajadzētu lietot. Pašvaldībām, protams, ir tiesības to darīt, bet nedomāju, ka tas ir labākais variants. Jāņem arī vērā, ka pašvaldību pārstāvjiem ar tiem cilvēkiem ir jādzīvo kopā, ka tieši viņi ir vēlētāji, kas sagaida servisu, nevis represijas.
— Vai ir kāds mehānisms, ar kura palīdzību cīnīties pret tiem namīpašniekiem, kas faktiski ir uzbūvējuši sev privātmājas, tajās dzīvo, bet nenodod ekspluatācijā, lai nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis?
— Tāda mehānisma vismaz pagaidām nav. Taču pašvaldības var ieteikt, kā rīkoties šādās situācijās. Pašvaldības tomēr ir tās, kas vislabāk redz, kas notiek uz vietas. Ja ēkai ir pieslēgta elektrība, ja tā tiek regulāri tērēta, to taču var konstatēt. Ir taču zināms, ka dzīvošana ekspluatācijā nenodotā mājā ir likumpārkāpums. Tomēr ne jau Finanšu ministrija būs tā, kas braukās pa pašvaldībām, meklējot, kura ir ekspluatācijā nenodotā māja un kura nav apdzīvota. Būtu, protams, efektīvi, ja šāda veida reidos dotos pašvaldības, jo šīs problēmas dēļ tās zaudē savus ienākumus. Nav jau arī īsti pareizi, ja viens dzīvo ekspluatācijā nodotā mājā un maksā nodokli, bet otrs — viņa kaimiņš — izvairās no nodokļa samaksas.
— Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmi nākamgad jau tagad tiek prognozēts, ka tā palielināsies, turklāt iespējamā kāpuma lielums tiek lēsts no divām līdz 15 reizēm. Vai, jūsuprāt, šo likmju palielināšana apriori nozīmēs arī ienākumu pieaugumu?
— Manuprāt, tam vajadzētu radīt lielākus ieņēmumus. Savukārt attiecībā uz iespējamo 15 reižu lielāko likmju kāpumu, jāteic, ka cilvēku uztvere šajā jomā nav pareiza. Ja nodoklis tiešām tiks celts tik lielā apmērā, spēkā stāsies arī neapliekamā likme Ls 75 apmērā, un maksājamā summa automātiski vairs nebūs tik milzīga. Jā, šādu kāpumu būtiski var izjust ļoti dārgu mājokļu īpašnieki. Tomēr vidējam īpašumam nodokļa pieaugums nekādā gadījumā nebūs 15 reižu.
— Sarežģīta situācija šī nodokļa dēļ ir izveidojusies Jūrmalā, kur lielas nodokļa summas ir jāmaksā ne tikai lielo un dārgo mājokļu īpašniekiem, bet arī tiem, kam tur pieder salīdzinoši pieticīgi dzimtas īpašumi…
— Jā, daļa jūrmalnieku savulaik ir pirkuši savus īpašumus par neadekvātām cenām, tāpēc arī citu pilsētas iedzīvotāju mājokļiem kadastrālā vērtība pieauga. Taču, nodokļa aprēķināšanai par pamatu ņemot kadastrālo vērtību, mēs nevaram neņemt vērā to, kas notiek tirgū — tā ir nozīmīga komponente. Jūrmalā nekustamā īpašuma vērtība vienmēr būs augstāka nekā kaut kur Rēzeknes pierobežā, un mēs tur neko nevaram darīt — tā tas ir. Mums ir jāmaksā par to, kur mēs dzīvojam — ļoti labā Jūrmalas rajonā vai Bolderājā.
