“Jaunjelgavas kultūras namā veco grīdu nomainīja ar parketu. Uz vecās dēļu grīdas varēja normāli dejot, bet tagad jālec kā sapītai vistai. Varbūt kāds speciālists varētu paskaidrot, ko darīt, lai varētu normāli dejot,” “Staburagam” jautā kāds 71 gadu vecs pensionārs.
“Kultūras namā strādāju divdesmit gadu, un visu šo laiku te bijis parkets, kas nav mainīts,” stāsta Jaunjelgavas kultūras nama direktore Dace Kuršinska. “Vecā parketa virskārta gan bija nodilusi, tādēļ kultūras nama remonta laikā parketu noslīpēja un nolakoja. Varbūt kungam slīd kājas? Citi atkal teic, ka nevar labi padejot, ja grīda neslīd. Kultūras namā darbojas septiņi deju kolektīvi, ap 140 dejotāju, un neviens nav sūdzējies par sliktu grīdu. Vienīgā vieta, kur ir dēļu grīda, ir skatuve.”
Sporta deju centra “Aizkrauklīte” īpašnieks un treneris Ainārs Kārkliņš teic, ka vispirms būtu jāzina konkrētāk, kāpēc pensionārs nevar padejot — grīda slīd par daudz vai par maz. Būtu arī jāzina, kādos apavos viņš dejo un ar kādiem līdzekļiem tiek kopts parkets. “Mēs kultūras nama parketu pēc remonta vēl neesam izmēģinājuši,” viņš saka.
Vai koki augs
kā burkāni?
Dainis Īvāns atsūtījis savas pārdomas par zemkopības ministra Jāņa Dūklava “pašpārliecināto kladzināšanu Latvijas valsts meža izlaupītāju laktā” un uzskata, ka viņam ministra postenis jāatstāj. Tas viņam būs jādara tik un tā, ja tauta Saeimu atlaidīs, jo jaunajam parlamentam būs jāveido arī jauna valdība.
Viņš raksta: “Reformators Dūklavs ir pārliecināts, ka mežsargiem ar algu, kas vairākas reizes mazāka nekā līdzīgiem speciālistiem LVM, nu būs jāuzrauga nepārraugāmās apgaitas, turpat uz celma pieņemot arī lēmumus izcirtēju labā. Tāpat viņš ir apņēmies likvidēt VMD specializēto ugunsdzēsības dienestu, jo meža ugunsgrēkos taču varot cerēt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atsaucību (..) Ministrs arī izmuldējies, ka “zinātnieki pašlaik strādā pie mūsdienu zināšanām atbilstošākām aprēķina metodēm”. Līdzīgu “zinātnieku” politiskā pasūtījuma normas, varam būt droši, tiešām pierādīs, ka meža pieauguma tempi ne no šā, ne no tā pēkšņi dubultojušies, ka koks novākšanas vecumu sasniedz tikpat ātri kā burkāns, bet burkānu tīrums var iztikt bez meža sardzes pakalpojumiem.”
Sentimentāla
fantāzija
Juris Siliņš no Kokneses redakcijai atsūtījis dzejoli “Sentimentāla fantāzija”, kurā raksta par Oliņkalnu un tur kādreiz notikušajiem dziesmu svētkiem. Lūk, pāris pantu:
“No balles “Oliņās” uz Koknesi mēs gājām,
Bāls mēness gaismoja caur priedēm ceļu vāji.
Es braši soļoju, tu, domājot par mājām,
Kā maza cielaviņa blakus tipināji.
Gaiss zvaigznēs romantiski karājās kā brīnums,
Nakts, pilna iedomas, pa mežu pastaigājās.
Tavs tuvums smaržoja kā tikko aparts tīrums,
Kas gaida sējēju, bet manī mulsa krājās…”
