Šī gada 6. augustā stājies spēkā jaunais Medību likums, kurā, salīdzinot ar veco likuma redakciju, ir visai daudz būtisku atšķirību.
Šī gada 6. augustā stājies spēkā jaunais Medību likums, kurā, salīdzinot ar veco likuma redakciju, ir visai daudz būtisku atšķirību. Galvenokārt tās attiecas uz ieroču lietošanu un medību platību izmantošanas tiesībām.
Jāmeklē ierobežotāji
–– Viena no būtiskākajām Medību likuma izmaiņām ir aizliegums medībās lietot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaikus var ielādēt vairāk par trijām patronām vai ar kuriem var šaut kārtām, –– saka Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis. –– Tas nozīmē, ka vairāku ieroču tipu īpašniekiem nāksies doties uz ieroču darbnīcām, kur meistari ierocī ievietos īpašu ierobežotāju. Šī problēma noteikti būs tiem, kuri lieto gludstobra medību pusautomātisko bisi „MC—21″, vītņstobra karabīnes „SKS”, „Tigr” un analoģiskas. Šī norma likumā ieviesta saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un liek medniekam pēc iespējas precīzāk izdarīt pirmo šāvienu. Pieredze liecina, ka bieži vien pārlieku liela šaušana tik un tā vēlamo efektu nedod. Ja pirmais šāviens nav trāpījis mērķī, sagatavoties otram atliek mazāk laika, un šāviens parasti ir vēl neprecīzāks. Ir arī varbūtība, ka dzīvnieks pēc pirmā neprecīzā šāviena strauji maina kustības trajektoriju.
Par ieroču izmantošanu bez ierobežojošajām atdurēm paredzēta administratīvā atbildība.
Uz ezermalu bez saskaņošanas
Līdz šim bija noteikts, ka visas medības neatkarīgi no to veida piesakāmas Valsts meža dienestā. Jaunā likuma redakcija paredz, ka ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs vairs nav jāpiesaka ne vietējā mežniecībā, ne medību platību iznomātājam. Medniekam līdzi jābūt vienīgi mednieka apliecībai, ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujai, kā arī nelimitēto dzīvnieku medīšanas atļaujai.
Par šo likuma normu, iespējams, nepriecāsies to mednieku kolektīvu dalībnieki, kuru teritorijā ir šīs ūdenstilpes. Mednieku kolektīva biedri taču maksā bieži vien visai prāvu naudassummu, taču nu viņu teritorijā var medīt ikviens.
Aizkraukles rajonā nebūt nav daudz publisku ūdenstilpju. Ezeri: Odzes ezers Aiviekstes pagastā, Aklais ezers Valles pagasta Taurkalnē, Znotiņezers Daudzeses pagastā. Upes: Aiviekste, Daugava un tās atzarojumi, Dienvidsusēja posmā, kur tā plūst pa Latvijas––Lietuvas robežu, Mēmele no Latvijas––Lietuvas robežas līdz Lielupei.
Var mainīt termiņus
Valsts meža dienests ieguvis tiesības atkarībā no dzīvnieku populācijas sastāva un fenoloģiskās situācijas mainīt medību termiņus, taču ne vairāk kā par vienu kalendāro mēnesi.
Šo likuma normu varētu izmantot, piemēram, ja kādu dabas apstākļu dēļ aizkavējusies ūdensputnu attīstība –– sākoties medību sezonai, putnu mazuļi vēl nav pieauguši.
Pārbaudīs policija
Līdz šim mednieka apliecību varēja iegūt arī tās personas, kurām kādu iemeslu dēļ Valsts policija neizsniedz medību ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju. Turpmāk šāda situācija nebūs iespējama, jo arī mednieka apliecību varēs saņemt tikai tad, ja policija, pārbaudot personu, neatklās pārkāpumus, kuri liedz glabāt un nēsāt medību ieroci.
Aizliegtie rīki
Jaunais medību likums paredz arī vairākus citus būtiskus aizliegumus. Medībās nedrīkst izmantot arbaletus un lokus, lāzertipa tēmēkļus un nakts tēmēkļus, ķeramos slazdus un lamatas, kuras darbojas neselektīvi. Tas nozīmē, ka aizliegts lietot visus kājķeramos slazdus, kuri traumē un kropļo dzīvniekus.
No slazdiem praktiski izmantojami tikai „Konifer” tipa slazdi bebru ķeršanai. Šie rīki ir iegremdēti ūdenī un iedarbojas tikai tad, kad dzīvnieks tiem peld cauri. Slazda iedarbība ir tik spēcīga, ka dzīvnieku momentā nogalina.
***
FAKTS.
Aizkraukles rajonā reģistrētas 13 pusautomātiskās karabīnes „SKS” un 64 pusautomātiskās gludstobra bises, 56 no tām „MC––21″.
