Ārkārtas situācija valstī ieviesusi korekcijas arī žurnālistu darbā, un šoreiz tradicionālā reģionālo mediju pārstāvju tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu notika attālināti. Neraugoties uz to, saruna bija konstruktīva, un guvām atbildes uz daudziem aktuāliem jautājumiem.
Robežas pamazām atvērs
Galvenās aktualitātes valstī šobrīd ir cīņa ar Covid-19 un tā ietekme uz ekonomiku. Atskatoties uz pandēmijas gaitu un valdības rīcību saistībā ar to, Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latviju lielā mērā pasargāja pasākumi cilvēku uzvedības maiņai, nevis krasa uzņēmumu slēgšana. Tas viss gan radīja situāciju, ka ierobežojumu dēļ vairākas jomas palika bez klientiem, kas principā nozīmēja to darbības apturēšanu vai slēgšanu.
— Tagad esam posmā, kad pamazām jāmazina ierobežojumi, un no epidemiologu viedokļa mūsu mērķis ir, lai ar to visu vīruss nekontrolēti neizplatās sabiedrībā. Būs jāiemācās sadzīvot. Ir skaidrs, ka jādzīvo citādāk — ne bailīgi, bet piesardzīgāk. Mazinoties ierobežojumiem, viens no būtiskākajiem soļiem ir Baltijas valstu kopīga brīvas pārvietošanās telpa. Attiecībā uz ceļošanu no vai uz citām valstīm noteikums par 14 dienu pašizolāciju paliek. Taču mūsu valstspiederīgajiem, ierodoties no Lietuvas vai Igaunijas, nav jāpaliek pašizolācijā, bet var doties mājās. Robežsardzei būs visa informācija, ko nodos tālāk citām institūcijām, — informēja Ministru prezidents.
Nākamais solis varētu būt atvērt robežas ar Poliju un Somiju, jo tur ir līdzīga epidemioloģiskā situācija kā Baltijā.
Ekonomika jāsilda
Attiecībā uz ekonomiku Krišjānis Kariņš atzina, ka tās lejupslīde vērojama visā pasaulē, neraugoties uz Covid-19 krīzes smagumu katrā valstī.
— Grūti pateikt, kā tā turpmāk attīstīsies, bet jau vērojama lielāka rosība, kas liecina, ka arī ekonomika ies uz priekšu. Tomēr acīmredzot ekonomikas lejupslīde mums būs līdzīga kā Itālijā, kas prognozēta ap 9%, lai arī slimības izplatības gaita mums ir pavisam atšķirīga. Tas tāpēc, ka visi esam saistīti vienā ekonomiskajā telpā. Lai šis process virzītos uz augšu, valdība šobrīd iepludina naudu valsts ekonomikā. Ekonomikas atveseļošanai ir vairāki veidi. Viens no tiem ir budžeta līdzsvarošana — laikā, kad izdevumi kļūst lielāki, samazinātos ieņēmumus kompensē ar aizņēmumu naudu, kas veido lielāku budžeta deficītu. Otrs solis ir pabalsti tiem, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši iespēju strādāt, lai viņi vienkārši nekļūtu par bezdarbniekiem. Šobrīd apmēram 50 000 cilvēku saņem dīkstāves pabalstu. Sākot maksāt to, atklājās daudzi “caurumi”, kas daļai liedza to saņemt, tāpēc sistēma ik pa laikam papildināta, un tā šobrīd nešķiro pabalstu saņēmējus pēc nomaksātajiem nodokļiem. Krīze diemžēl ieilgst, un pēc tās daudziem darba nebūs ierastajās jomās, jo pieprasījums nebūs tik liels. Tāpēc domājam, kā dīkstāves pabalstu pārvērst par pārapmācības vai pārkvalifikācijas programmu, lai cilvēki iegūtu prasmes darīt citu darbu, — informēja Ministru prezidents.
Lai aktivizētu nozari un nodarbinātību, šogad papildu 75 miljoni eiro piešķirti ceļu būvei, pašvaldībām dažādu pasākumu īstenošanai — 150 miljoni, ko ieguldīt infrastruktūrā, kas aktuāls jaunajiem novadu attīstības centriem. Valdība gan stingrāk raudzīsies, lai tās nav sporta halles nekurienes vidū, bet jauni bērnudārzi, ēku siltināšana un citi darbi. Tas viss arī dos atgriezenisko saiti ekonomikā. Meklēti arī veidi, kā atbalstīt un modernizēt lielos un konkurētspējīgos uzņēmumus. Lielāki ieguldījumi pare-
dzēti arī zinātnē, tostarp Covid-19 pētījumiem. Pēc Ministru prezidenta teiktā, tas ir ieguldījums nākotnē, jo katrs darbs var radīt jaunus produktus, ko šobrīd pat nevar paredzēt. Viens no piemēram, ir Tehniskās universitātes zinātnieku veikums, kad pēc notekūdeņu analīzes var pateikt, kurā pilsētas daļā ir lielākā saslimstība ar šo vīrusu.
Katrs “deķīti” vilks uz savu pusi
Krišjānis Kariņš atzina, ka nevienas valsts valdībai nav skaidra scenārija, kā dzīvot Covid-19 krīzē. Viss jāizgudro no jauna, un jāmēģina, kas labāk, tomēr primārais ir sabiedrības drošība. Situācija ir dinamiska, uz ko jāreaģē ātri. Vai Eiropas valstis tomēr pārāk vēlu vienojās par kopīgu rīcību cīņā pret Covid-19?
Krišjānis Kariņš skaidroja, ka Eiropas Savienība kā organizācija nespēj ātri reaģēt kopīgai rīcībai, tāpēc katra valsts, tostarp Latvija, pieņēma savus lēmumus, jo vajadzēja rīkoties nekavējoties. Tomēr, ja, pandēmijā ejot “iekšā”, nevarēja koordinēties, tad, “ejot ārā”, tomēr to dara veiksmīgāk. Strīdi gan būs par Savienības daudzgadu budžetu, jo katrs to “deķi” mēģinās vilkt uz savu pusi, kā argumentu minot, cik smagi katru valsti skārusi saslimstība. Tā visur nav bijusi vienāda, bet ekonomikas lejupslīde gan. Lielais izaicinājums tagad ir, kā atvērt gaisa satiksmi, un tas ir gan ekonomikas, gan sabiedrības veselības jautājums.
Patīk darbs attālināti
Krīzē visvairāk cieš tieši mazie uzņēmumi, no kuriem daļa pārtraukusi darbību. Kā palīdzēt šim sektoram?
— Atbalsta instrumenti maziem uzņēmumiem ir vairāki, tostarp iespēja ilgākā laikā atlikt nodokļa parādu atmaksu. Problemātiskākā grupa ir mazie nodokļu maksātāji, kuri ir visneaizsargātākie tieši sociālajā jomā. Šī grupa jāpaceļ, lai cilvēki var vairāk nopelnīt. To var panākt ar konkurētspējīgākām prasmēm un zināšanām. Tāpēc ir svarīga pārapmācības programma. Šī krīze mums deva arī ko labu — iemācīties strādāt attālināti, kas ietaupa mūsu laiku un resursus, bijis iespējams ieviest daudzas sistēmas un iespējas elektroniski, ko līdz krīzei solīja tikai pēc ilga laika. Izrādās, ka var ātrāk. Arī man darbs attālināti patīk, jo es biežāk redzu un sastopu savu ģimeni, kas dod lielu prieku, — teica Krišjānis Kariņš.
Piesardzība paliks
Šobrīd ārkārtas situācija valstī noteikta līdz 9. jūnijam. Kādi ir kritēriji, lai to pagarinātu vai atceltu?
— Šobrīd valdības plāns ir iziet no ārkārtas situācijas 9. jūnijā. Saistībā ar to paredzēts apstiprināt vairākus tā saucamos “Covid” likumus, kas būs spēkā, kamēr pasaulē vēl plosās šī slimība. Lai iespējama jauna pandēmijas viļņa dēļ varam ātri reaģēt un nevajadzētu atkal izsludināt ārkārtas situāciju visā valstī, bet risināt problēmu konkrētā vietā. Vēl viens rādītājs — kāda ir mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un tās spēja apzināt ne tikai saslimošos, bet arī viņu kontaktpersonas. Vēl jāņem vērā situācija citur pasaulē. Šobrīd jau atcelta lielākā daļa ierobežojumu, bet nevar notikt masu pasākumi, nedarbojas bērnu iekštelpu rotaļu laukumi. Pārējais viss strādā, protams, ievērojot drošības pasākumus. Dzīvosim un redzēsim, bet kaut kādi ierobežojumi pastāvēs, kamēr Covid ir drauds, — teica Ministru prezidents.
Viens no risinājumiem pasargāt sabiedrību ir mobilās aplikācijas, kas kontrolēs gan karantīnas ievērošanu, gan norādīs, cik tuvu esam bijuši cilvēkam, kurš vēlāk izrādās Covid pozitīvs. Tas dotu iespēju apzināt saslimušā kontaktpersonas. Pie šāda tehnoloģiskā risinājuma vēl strādā, bet, iespējams, tas būs jau tuvākajā laikā. Šobrīd sadarbībā ar mobilajiem operatoriem tiek izziņota nepieciešamā informācija par drošību un kur meklēt palīdzību ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.
Aizbraukt no Latvijas nav lielas jēgas
Pēc krīzes Latvijai, visticamāk, jārēķinās ar jaunu emigrācijas vilni, kas atkal būs saistīts ar ekonomiskajiem aspektiem. Šobrīd gan atbraukušo cilvēku skaits ir diezgan liels. Kariņš atzīst, ka šī krīze atšķiras no 2008. gada, un tagad doties projām no Latvijas nav lielas jēgas, jo darba mazāk ir visur. Tad labāk pārkvalificēties un atrast darbu citā jomā.
Kad krīze beigsies, daudzi no risinājumiem un paradumiem atkal atgriezīsies iepriekšējā līmenī, bet daļa ieviesumu, visticamāk, paliks, ko atzinīgi vērtē arī valdības vadītājs.
Kolēģi žurnālisti skāra arī jautājumu par iedzīvotāju iespēju saņemt informāciju, kas saistīts ar mūsu darbu. Problēma aktuāla tieši reģionālajiem medijiem, kuriem arvien dārgāka kļūst preses izdevumu piegāde. Krišjānis Kariņš uzskata, ka šis jautājums risināms, meklējot labāku sadarbību ar “Latvijas pastu”, kā arī jāparedz subsīdijas no valsts, bet tas var būt pagaidu risinājums, jo nedod pārliecību par nākotni.
Tomēr šī problēma ir viņa paveicamo darbu plānā. ◆
