Gada sākums bija samērā saspringts. Pirmo darba nedēļu sāku ar klusu cerību, lai arī šajā gadā bibliotēkā apmeklētāju netrūktu. Strādāju trīs dienas nedēļā — otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, un darbs te ir vienmēr — ik dienu jāpalīdz un jākonsultē lasītāji.
Daudz darba pašlaik ar konkursa “Bērnu žūrija” organizēšanu, jāpilda anketas, jāveido darba grupu apraksts. Jāsagatavo arī statistikas pārskati.
Teju ik dienu dzirdam par finansējuma samazināšanu dažādām nozarēm. Kā jau visur, arī bibliotēkām tas kļuvis mazāks. Drīkstam tērēt tik, cik piešķirts no budžeta, un salīdzinājumā ar pērno gadu summa ir mazāka. Grāmatām izlietojam vairāk nekā preses izdevumiem, tāpēc rūpīgi izvērtējam, ko pasūtīt un ko ne.
Otrdien masu medijos izskanēja ziņa, ka Latvijas nelabvēlīgās nodokļu politikas dēļ farmācijas firma “Grindeks” savu jauno ampulu ražotni plāno izvietot citā valstī — Slovākijā. Mūsu valstī ražošana ir tā sarukusi, ka mēs vairs tikpat kā neko neražojam. Ja “Grindeks” ampulas ražotu Latvijā, tas nodrošinātu darbu pārsimt cilvēkiem, taču šajā gadījumā firma veicinās nevis Latvijas, bet gan Slovākijas ekonomikas izaugsmi. Mūsu valsts zaudēs ne tikai nodokļus, bet, skumjākais, darba vietas, kas šajā laikā ir tik ļoti nepieciešamas.
Pagājis pusgads pēc novadu izveidošanas, un šis laiks ieviesis izmaiņas arī bibliotēkas darbībā. Iepriekš strādāju slodzi, tagad — pusslodzi. Lai gan bibliotēka ir atvērta tikai trīs dienas nedēļā, apmeklētāju aktivitāte liecina, ka būtu jāstrādā arī piektdienās un sestdienās. Nedēļas nogalē īpaši liela vajadzība apmeklēt bibliotēku ir studentiem — viņiem jāprintē dažādi studijām vajadzīgi materiāli.
Lai situāciju uzlabotu, vācām parakstus par to, lai bibliotēka būtu atvērta arī piektdien un sestdien. Tos iesniedzām Pļaviņu novada domei un nu gaidām atbildi. Ja izdosies rast papildu līdzekļus, tad risinājums varētu būt pozitīvs.
Trešdien dzirdēju, ka turpmāk par braukšanu sabiedriskajā transportā bez maksas vai ar nederīgām biļetēm vairs nepiemēros administratīvo sodu, bet to noteiks paši pārvadātāji, nosakot līgumsodu. Par to dzirdēti dažādi viedokļi, bet, lai cik lielu summu arī piemēros, uzskatu, ka tas ir pareizi. Līdzšinējā sistēma bija samērā neefektīva. Daudzos gadījumos braukšanas biļetes netika kontrolētas, bet, ja pasažieris izmanto sabiedrisko transportu, par braukšanu nemaksājot, tad viņš jebkurā gadījumā ir pelnījis sodu neatkarīgi no tā lieluma. Iespējams, tagad cilvēki vairāk padomātu par biļešu iegādi un mazināsies tā saukto “zaķu” skaits.
Aizvadītajā nedēļā ziņu pārraidē informēja, ka citu valstu vēstniecības aicina Latvijas uzņēmējus darboties ārpus valsts robežām. Noteikti nebūs mazums tādu, kuri pakļausies vilinājumam, jo daudzi cieš zaudējumus un nespēj samaksāt lielos nodokļus. Arī kāda vietējā būvfirma, sarūkot apgrozījumam, tika likvidēta, lai gan pagastā bija viena no lielākajām nodokļu maksātājām, un tādu piemēru ir daudz.
Ceturtdiena bija visnoslogotākā nedēļas diena. Bibliotēku apmeklēja daudz lasītāju, aktīvākie, kā vienmēr, bija skolēni. Skumji, ka mūsdienās bērni vairs neinteresējas par grāmatām, tagad pirmajā vietā ir dators, un bibliotēkā apmeklētājiem lietošanā tādi ir septiņi. Esmu novērojusi, ka ne tikai skolēni, bet arī vecāka gadagājuma cilvēki daudz aktīvāk sāk izmantot datoru. Tā viņi ne tikai apmaksā rēķinus, bet arī meklē darbu.
Palielinoties bezdarbam, cilvēki daudz rūpīgāk izsver, ko iegādāties un ko nē. Tas sakāms arī par grāmatām un preses izdevumiem. Lielākoties pasūta vietējo avīzi, bet žurnālus pārsvarā lasa bibliotēkā. Tas ļauj iegūt vajadzīgo informāciju, neko nemaksājot, un ir ļoti izdevīgi. Bibliotēku apmeklē arī pensionāri.
Piektdien lasīju, ka no šīgada Latvijā vairs nav nopērkams Eiropas Savienībā neatzītais Krievijā ražotais pretērču imūnglobulīns. Krievijā ražotie medikamenti ir diezgan lēti, tāpēc domāju, ka tas ir apzināts Eiropas Savienības solis. Iespējams, Eiropa grib pārdot savu produkciju, bet tā katrā ziņā būs dārgāka.
Nedēļas nogalē mani mazliet satrauca masu medijos izskanējusī ziņa, ka Rīgas administratīvā komisija protestētājiem iepretim Ministru kabineta ēkai piemērojusi latu lielu naudassodu un daži “telšu pilsētiņas” iemītnieki devušies prom. Protestus atbalstu, bet sodīšana, manuprāt, ir absurda un nepieņemama. Valdība ir vienaldzīga pret apkārt notiekošo un izliekas neko neredzam. Iespējams, ja kopā sanāktu visa tauta, varētu panākt uzlabojumus. Diemžēl cilvēki palikuši kūtri. Iedzīvotāji ir zaudējuši ticību varasvīriem, un es šaubos, vai kas mainīsies. Pirms vēlēšanām deputātu kandidāti ikreiz sola nodrošināt labāku dzīvi, bet, kolīdz tiek pie varas, solīto aizmirst un domā vien paši par sevi.
Lai gan ekonomiskā situācija valstī ir ļoti smaga, es nākotnē raugos cerīgi. Grūti ir visiem, bet no sūkstīšanās labāk nepaliks. Jādzīvo ar ticību un cerību labākai dzīvei.
