Mazzalves pagasta “Strazdiņos” dzīvo Gorbunovs. Ne jau politiķis Anatolijs, bet vienkāršs lauku vīrs Voldemārs. Ar sievu Mirdzu viņi kopj nelielu piemājas saimniecību un par politiku neinteresējas.
Mazzalves pagasta “Strazdiņos” dzīvo Gorbunovs. Ne jau politiķis Anatolijs, bet vienkāršs lauku vīrs Voldemārs. Ar sievu Mirdzu viņi kopj nelielu piemājas saimniecību un par politiku neinteresējas. Vien reizēm paklausās, kā uzvārda brālis politiku taisa.
Radu saites nemeklē
— Nē, nē, radi mēs neesam! — jautāts par saistību ar Anatoliju Gorbunovu, atteic Voldemārs. Tūdaļ gan piebilst: — Bet kas to lai īsti zina, es radu saites neesmu meklējis.
Voldemārs Gorbunovs dzimis Mazzalvē, te arī visu mūžu nodzīvojis. Uzvārdu mantojis no tēva un līdz pat Atmodas laikam ar to dzīvojis klusi un mierīgi.
— Man uzvārds patīk, esmu ar to apmierināts. Varbūt, ja Anatolijs Gorbunovs būtu slikts politiķis, darbotos pret Latviju, justos savādāk, bet tagad viss kārtībā. Tikai reizēm apnīk katram skaidrot, ka neesmu Anatolija brālis vai brālēns. Cilvēkiem tas tik ļoti interesē, ka vai ikviens man pajautā, kāds es radinieks politiķim, — stāsta Voldemārs Gorbunovs.
Slimnīcā uz rokām nēsātu
“Strazdiņu” saimnieks teic, ka varētu jau piemānīt, ka Anatolijam tiešām tuvs radinieks, taču tas esot pret Voldemāra dabu.
— Iedomājieties, kas notiktu, ja es stāstītu, ka esmu politiķa radinieks! Kad sieva aizbrauc uz slimnīcu, ārsti viņu gluži vai aplido, līdz noskaidro, ka neesam Anatolija radinieki, — stāsta Voldemārs Gorbunovs. — Es jau viņai teicu, lai neatzīstas, tad slimnīcā uz rokām nēsās.
Arī Mirdza piebilst, ka uzvārds nozīmē ļoti daudz. Būtu vienkārši Kalniņi vai Ozoliņi, neviens pat uzmanību nepievērstu, bet tagad cilvēki bieži vien kaut tāpat vien piestāj parunāties, bēdas izsūdzēt. Laikam jau domā, ka Mazzalves Gorbunovi var Rīgas Gorbunovu ietekmēt.
Politiķis brauc medībās
Mirdza un Voldemārs Gorbunovi par politiku interesējas ļoti maz. Zina, kas valdībā, kas Latvijas prezidente, kādi jaunumi sakarā ar Eiropas Savienību, zina arī, ko Anatolijs Gorbunovs dara, bet tas “Strazdiņu” iemītniekus ne uztrauc, ne iepriecina.
— Ko nu mums lielā politika, to tāpat nevaram ietekmēt! — teic Voldemārs Gorbunovs.
Viņš arī nekad ar uzvārda brāli nav ticies, kaut Anatolijs Gorbunovs Mazzalves pusē ir biežs viesis.
— Politiķis uz Mazzalvi dodas medībās, ne reizi vien garām mūsu mājai brauc. Domāju, viņš pat nezina, ka arī “Strazdiņos” dzīvo Gorbunovi, — spriež Voldemārs.
Pieci gadi svešā uzvārdā
Kaut Voldemāra uzvārds ir vienkāršs un saprotams, ar to gadījušies kuriozi. Astoņdesmitajos gados, kad PSRS valdīja Gorbačovs, Voldemāra uzvārdu sajaukuši un vīru saukuši par Gorbačovu. Taču tas noticis tikai mutiski, bet vēl agrāk, no dienesta pārnākot, Voldemāra uzvārds mainīts dzimšanas apliecībā.
— 1951. gadā dienēt devos kā Valdis Gorbunovs, bet pēc pāris gadiem, no dienesta pārnākot, dabūju citu vārdu un uzvārdu, — atminas “Strazdiņu” saimnieks. — No armijas atnākot, vajadzēja jaunu pasi, tādēļ devos uz Neretu pēc dzimšanas apliecības. Tur jauna darbiniece, lietuviete. Nu nekādi nevarēju viņai savu uzvārdu ieskaidrot. Saku, esmu Gorbunovs, bet viņa tik maļ savu — Gorbunovas. Tā ierakstīja man lietuvisku uzvārdu — Gorbunovas. Un arī vārdu man nomainīja, ne tikai to pagarinot, bet pat burtus mainot, ierakstot Valdemārs.
Tā ar svešu vārdu un uzvārdu mazzalvietis nodzīvojis piecus gadus. Kad atkal ņēmis jaunu pasi, tomēr spējis iestāstīt, ka patiesībā ir Gorbunovs. Arī vārdu mainījis, kļūstot par Voldemāru.
Sieva par pusotru rubli
Ar uzvārdu piedzīvojumi bijuši arī precoties. Sieva Mirdza pirms kāzām bijusi uzvārdā Audze un vīra uzvārdu pieņēmusi nelabprāt. Audze tomēr skanīgāks par Gorbunovu.
— Bet tolaik bija tādi noteikumi, sievai obligāti jāpāriet vīra uzvārdā. Es neko nevarēju iebilst, kaut pašas uzvārds patika daudz labāk, — stāsta Mirdza Gorbunova.
Pie jaunā uzvārda Mirdza pieradusi ātri. Reizēm vīram jokodamies gan sakot, ka abiem Gorbunovu uzvārds jāmaina, kļūstot par Audzēm.
— Ko nu mainīt, jādzīvo ar tādu uzvārdu, kāds dots, — saka Voldemārs Gorbunovs. — Turklāt uzvārda maiņa šodien ir dārga, vismaz divdesmit latu. Savulaik, sievu apņemot, par uzvārda maiņu maksājām tikai pusotru rubli, tagad maksa krietni lielāka. Dzīvosim vien tālāk tāpat.
