Laikraksta “Staburags” redakcijā pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atbildēja gan uz žurnālistu sagatavotajiem, gan zemnieku iesūtītajiem jautājumiem.
Laikraksta “Staburags” redakcijā pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atbildēja gan uz žurnālistu sagatavotajiem, gan zemnieku iesūtītajiem jautājumiem.
Stundu ilgajā sarunā paspējām apspriest gan šīsdienas aktualitātes — kompensācijas lauksaimniekiem par plūdos cietušajiem sējumiem un knišļu “nokostajiem” lopiem, gan arī lietas, kas zemniekus sagaida tuvākā un tālākā nākotnē.
Pamanīju, ka par Mārtiņa Rozes piederību lauksaimniecībai liecina ne tikai amats, bet arī personiski atribūti, piemēram, kaklasaite ar gotiņām un mobilajā tālrunī blējošas aitiņas.
Spriež par palīdzību
— Ko ministrija pašlaik dara, lai palīdzētu zemniekiem, kuru saimniecībās radušies zaudējumi lietavu un knišļu dēļ?
— Apkopojam ziņas par radītajiem zaudējumiem. Vēl līdz 10. jūnijam pieņem pieteikumus no zemniekiem par plūdu radīto postu. Šobrīd, pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, cietuši 40—45 tūkstoši hektāru. Uzreiz gan nevar pateikt, vai atlīdzība pienākas par visu šo platību, jo ir vietas, kuras bija applūdušas, bet īpaši liels kaitējums tām nav nodarīts. Tās ir pļavas un ganības. Sējumi un lauki, kuros neko nepaspēja iesēt, protams, ir cietuši. Šajās dienās (2. un 3. jūnijā — aut.) Jēkabpils un Preiļu rajonā vēl redzēju pārplūdušus laukus. Tas nozīmē, ka šogad tur tā arī neko nevarēs darīt. Ja ūdens izžūt, vienīgais, ko vēl var paspēt, iesēt kaut ko zaļmēslojumam vai sagatavot lauku ziemāju sējai.
Spriežam arī par to, cik liela varētu būt palīdzība lopkopjiem, kuriem no knišļu kodumiem gājuši bojā lopi. Par vienu govi varētu maksāt 250 līdz 500 latu, tāda šobrīd ir govs cena.
Pētīs knišļu izplatību
— Biologi apgalvo, ka, pavasarī izanalizējot ūdenskrātuvju ūdens paraugus, knišļu izlidošanu precīzi varēja prognozēt. Ko jūs par to domājat?
— Protams, tagad viegli runāt par to, kas būtu bijis. Bet knišļi jau nav vienīgie kukaiņi, kuri būtu jāuzrauga. Ir daudz citu. Piemēram, mēs veicām monitoringu par zāģlapsenes izplatību un prognozējām šo kukaiņu uzlidojumu Ventspils rajonā. Tā ka nevarētu teikt, ka galīgi neko nedarām.
— Vai knišļu izplatību nenovēro?
— Latvijā ir 29 knišļu sugas. Tā, kura tik strauji savairojās šogad, ir tikai viena suga. Ar Vides ministrijas speciālistiem esam pārrunājuši iespēju veikt pētījumu par dažādu knišļu sugu izplatību.
— Sākumā sprieda par to, ka kompensāciju varēs saņemt zemnieki Latgales reģionā, vēlāk informēja, ka atbalstīs zemniekus tajās pašvaldībās, kurās bija izsludināta ārkārtas situācija. Vai kompensāciju varēs saņemt arī tie Aizkraukles rajona zemnieki, kuri varēs pierādīt radītos zaudējumus?
— Zemniekiem no tiem pagastiem, kur nebija izsludināta ārkārtas situācija, zaudējumu pieteikumam jāpievieno pašvaldības atzinums par nodarītajiem postījumiem. Tas nepieciešams ne tikai kompensācijas, bet arī vienotā platībmaksājuma saņemšanai. Ja pieteikumā atbalsta saņemšanai norādīts viens kultūraugs, bet dabā atklājas cits, tad pašvaldības atzinums apliecina, ka nav notikusi krāpšana, bet situācija mainījusies no saimnieka neatkarīgu iemeslu dēļ. Tad tiešos maksājumus varēs saņemt pilnā apmērā, nepiemērojot soda sankcijas.
Atbalsta apdrošināšanu
— Vai valsts kompensācijas par visām dabas nodarītajām likstām nemazina pašu zemnieku atbildību? Varbūt lietderīgāk ir apdrošināt lopus un sējumus?
— Tā ir, taču, ja cilvēki nonākuši nelaimē un tas ir izdzīvošanas jautājums, mums viņiem jāpalīdz. Tomēr uz to vienmēr cerēt nedrīkst. Protams, lietavu un knišļu uzbrukuma gadījumā kompensācijas būs, jo šajos reģionos diemžēl saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem laukus apdrošināt nemaz nevarēja. Neapsētas platības un vēl tikai plānotas darbības neviens neapdrošina. Arī tas, kas bija iesēts, vēl nebija sadīdzis.
— Jūs atbalstāt lauksaimnieciskās darbības apdrošināšanu?
— Atbalstu. Ministrija ir pasūtījusi zinātnisko pētījumu, un to atbalstījušas arī lauksaimnieku organizācijas, lai apkopotu dažādu pasaules valstu pieredzi lauksaimnieciskā riska apdrošināšanā. Domāju, ka līdz gada beigām šī pieredze būs izanalizēta un varēsim piedāvāt apspriešanai vairākus apdrošināšanas modeļus.
Viens projekts jau bija izstrādāts, taču no lauksaimniekiem atsaucība bija daudz mazāka, nekā bijām gaidījuši. Uzskatu, ka valsts un zemnieki šajā jomā varētu sadarboties. Valsts varētu daļēji segt apdrošināšanas iemaksas. Jādomā par iespēju veidot apdrošināšanas fondu arī Eiropas Savienības līmenī. Katru gadu kādā valstī notiek kāda nelaime, tāpēc vajadzētu ieplānot arī kopīgu atbalstu šādos neparedzamos gadījumos.
Mazinās birokrātiju
— Lauksaimnieki sūdzas par papīru kalniem, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalstu. Kā varētu atrisināt šo problēmu?
— Domāju, ka, ieviešot elektronisko parakstu, šo problēmu atrisināsim. Zemnieki varēs iesniegt visus dokumentus elektroniskā veidā.
— Laukos dators un internets ir tikai retajam.
— Nav tik traki, ir saimniecības, kurās bez laba datora un interneta nemaz nevar strādāt. Liela daļa saimniecību izmanto arī konsultantu pakalpojumus, bet viņiem taču ir dators un internets. Tas atvieglotu darbu gan Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem, gan pašiem zemniekiem.
Piedāvā stipendiju
— Vai arī nākamajos gados lauku attīstības speciālistu algošanai saglabāsies Zemkopības ministrijas finansējums?
— Noteikti. Tikai šogad nauda paredzēta nacionālo subsīdiju programmā, un par to katru gadu jācīnās no jauna. Taču mēs gribam, lai tā ir ilglaicīga valsts programma, kurai naudu bez ierunām automātiski paredzētu nākamā gada valsts budžetā. Tas ir mūsu mērķis, vēlējāmies to arī šajā gadā, taču sarunas bija ļoti sarežģītas, jo izpaudās arī klaji negatīvi viedokļi.
— Lauksaimniecībā trūkst kvalificētu speciālistu. Kā mudināsiet jauniešus izvēlēties mūsdienās neprestižās lauksaimnieku profesijas?
— Veidojas paradokss: Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības specialitāšu absolventus darba devēji burtiski izķer, vēl neviens, kurš gribējis strādāt, nav palicis bez darba. Bet tajā paša laikā jauniešiem ir aizspriedumi pret šīm profesijām.
Esam sprieduši ar Lauksaimniecības universitātes vadību par to, kā parādīt jauniešiem, ka pēc lauksaimniecības speciālistiem ir liels pieprasījums un arī šajā nozarē var saņemt labu atalgojumu. Tā varētu būt informatīva kampaņa. Otra iespēja ir stipendijas studentiem. Subsīdiju plānā esam paredzējuši šādu atbalstu, taču nav daudz jaunu cilvēku, kuri to izmanto. Piemēram, ja kāds uzņēmums vēlas kvalificētu speciālistu lauksaimniecības nozarē un ir gatavs viņam maksāt stipendiju, mēs no subsīdijām varam piemaksāt.
Kannām nav nākotnes
— Vai mazie piena ražotāji arī nākamgad pienu varēs nodot kannās?
— Piensaimniekiem jāsaprot, ka tas nav izdevīgi. Piena pārstrādes uzņēmuma mašīnai savākt desmit tonnas piena pa pāris kanniņām nav ekonomiski. Nesaku, ka mazie saimnieki, kuriem ir nelieli ganāmpulki, nevar pastāvēt, taču ir jādomā tālāk par savu piena galdu mājas ceļa galā. Manuprāt, labs piemērs ir piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības, kuras savāc pienu savā pagastā un ved to tālāk uz lielo uzņēmumu piena savāktuvēm. Mazajiem saimniekiem noteikti jāsadarbojas.
Dienests pretojas
— Zemnieki vēlas dīzeļdegvielu iegādāties degvielas bāzēs, kur uzreiz iespējams saņemt akcīzes nodokļa atlaidi, lai vēlāk tas nav jādara ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību.
— Par to man jautā bieži. Zemkopības ministrija un es pats uzskatu, ka ērtāka būtu “iekrāsotā” degviela. Tas nozīmē, ka to uzreiz var iegādāties bez akcīzes nodokļa. Mazāka apjoma pircējiem varētu izsniegt akcīzes markas vai talonus atbilstoši apjomam, cik lielu zemes platību apstrādā, un, pērkot degvielu, akcīzes nodokļa vērtību segtu ar šiem taloniem. Tas būtu diezgan vienkārši izdarāms. Vai tam būtu gatavi degvielas tirgotāji un Valsts ieņēmumu dienests?
Pirmās sarunas ar Valsts ieņēmumu dienestu par šīs sistēmas pārveidi nebija pārāk veiksmīgas, taču tās turpināsim.
Gaida pensiju
— Kad varēs iesniegt projektus atbalstam Eiropas Savienības standartu sasniegšanai ūdensapgādē un piena telpu iekārtošanā un kādi būs ierobežojumi? Kad lauksaimnieki priekšlaikus varēs doties pensijā?
— Ierobežojumi būs tādi paši, kā līdz šim. Ja saņem atbalstu no struktūrfondiem, nevar saņemt atbalstu standartu sasniegšanai. Drīzumā šīs programmas varētu sākt darboties. Ceru, ka arī priekšlaikus pensijā zemnieki varēs doties jau šovasar.
— Kad Latvijas zemnieki saņems tikpat lielus atbalsta maksājumus kā Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs?
— Dokumentos rakstīts — 2012. gadā. Taču lietas virzās uz priekšu, un šis laiks varētu pienākt ātrāk, jo vecajās dalībvalstīs atbalsts zemniekiem samazināsies jau agrāk.
Nesteidz mainīt
— Daļa zemnieku uzskata, ka nav godīgi maksāt vienādus tiešos maksājumus gan lauksaimniecības produktu ražotājiem, gan tiem, kuri tikai reizi gadā nopļauj zāli.
— Vienotais platībmaksājums vēl ir pieņemams. Taču mēs esam analizējuši vienotā saimniecības maksājuma, kurš jāievieš līdz 2009. gadam, ietekmi. Tas gan varētu izraisīt diezgan lielas problēmas. Šo maksājumu ļoti ieinteresēti saņemt būs zemes īpašnieki, kuriem nav nekāda sakara ar zemes apstrādāšanu. Pieaugs zemes cena lauksaimnieciskajai ražošanai. Vienotā saimniecības maksājuma ideja it kā ir laba, bet absolūti atrauta no reālās dzīves tādās valstīs kā Latvija, kur notiek strauja attīstība un saimniecību pārstrukturēšana. Varbūt tas der vecajā Eiropā, kur ir stabils zemes tirgus un sakārtotas īpašuma attiecības, bet pie mums daudzi saimnieko nomātās platībās. Pēdējā laikā gan arī vecajās dalībvalstīs pauž bažas par jaunās sistēmas veiksmīgu darbību. Katrā ziņā Latvijā mēs ar vienotās saimniecības maksājuma ieviešanu nesteigsimies.
Ja mēs šo maksājumu ieviestu tagad, daudzi cilvēki būtu atkarīgi no tā, un ražošana kļūtu otršķirīga. Varētu neko nedarīt, bet gada beigās atbalsts tik un tā būtu garantēts.
Sešas reizes dārgāka
— Bet zemes cena jau tagad pieaugusi. Piemēram, Aizkraukles rajonā pēdējā gada laikā viens hektārs lauksaimniecības zemes kļuvis sešas reizes dārgāks! (Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra dati — aut.)
— Tā ir, taču tādu zemes cenu kāpumu, kādu izraisītu šis vienotais saimniecības maksājums, vēl neesam pieredzējuši. Protams, zemi iegūt īpašumā tiešām ir sarežģīti, un mēs to jau paredzējām. Tāpēc bija izveidota īpaša atbalsta programma vairāku gadu garumā lauksaimniecības zemes pirkšanai. Tomēr pilnā apjomā atbalstu neizmantoja.
— Ir gadījumi, kad zemes īpašnieki ar nomniekiem lauž nomas līgumus, lai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus varētu saņemt paši.
— Diemžēl šo procesu ietekmēt nevaram. Gribam ieviest nosacījumu, ka cilvēkam, kurš grib saņemt atbalstu, jāpierāda saimniekošana uz šīs zemes. Naudu par nekā nedarīšanu nemaksās.
— Vai finansiālais atbalsts ir veicinājis lauku sakopšanu?
— Braucot pa Latviju, redzu, ka nekoptu lauku tiešām kļūst mazāk. Arvien vairāk laukos ir sakoptu sētu. Tiklīdz pagastā parādījās pirmās sakoptās sētas, kaimiņiem tas “rīvēja kantes”, un arī pārējie sāka domāt par apkārtnes tīrību.
