Sabiedriskajai apspriešanai nodoti sākotnējie priekšlikumi un pirmās idejas tautiešu saukšanai mājās atbalsta pasākumiem, ko izstrādājusi pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izveidotā darba grupa. Tā nolēmusi, ka tautieši svešumā vairāk jāinformē par darba iespējām Latvijā.
Ieteikts veidot programmas augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri varētu strādāt dzimtenē, paplašināt sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošo latviešu izveidotajām organizācijām, kā arī vēstīt par aktualitātēm Latvijā. Lasot jauno “daudzsološo” atgriešanās plānu, tā vien šķiet, ka tautieši Vācijā, Anglijā vai Īrijā dzīvo kā “mucā” un viņiem nav piekļuves internetam, lai apskatītu vakances Latvijā, vai arī viņiem ir problēmas ziņu portālos izlasīt par situāciju dzimtenē. Viens no darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem paredz to bērnu, kuri atgriežas dzimtenē, iekļaušanos skolā. Pēc tā dzīves līmeņa, kur par skolēniem domā un teju ar visu viņus nodrošina, vai mazais cilvēks spēs integrēties skolā, kur vecākiem gandrīz viss ir jāpērk un jādomā, kā to izdarīt. Jo īpaši šobrīd, kad izglītības jomā viss mainās ne tikai pa dienām, bet teju pa stundām. Varbūt sākumā jāsakārto sistēma un tad jādomā, kā visu vērst par labu?
Par mēģinājumiem aicināt tautiešus atgriezties dzimtenē runā jau gadiem, bet līdz šim nekas reāls nav izdarīts. Diemžēl, šķiet, valsts pašreizējā nostāja ir, jo vairāk aizbrauc, jo labāk, mums mazāk problēmu, nav jāmaksā pabalsti utt. Var jau gudri prātot par to, kā atgriezties tiem, kas aizbraukuši, bet vai politiķi ir sev pajautājuši — kas ir mainījies? Vai ir likvidēti iemesli tam, kāpēc aizbraucēju ir tik daudz? Nesen televīzijā skatījos kādu raidījumu. Jauns vīrietis devās strādāt uz Vāciju. Asarām acīs viņš teica: “Trakākais ir tas, kad mājās atnāk bērni un prasa ēst, bet man viņiem tiešām nav, ko iedot!” Tāda diemžēl ir situācija ne vienā vien ģimenē.
Būsim reālisti, ja nekas nemainīsies, nebūs nekādas tautiešu masveida atgriešanās. Vai tiešām tie, kas tur iedzīvojušies, atkal brauks atpakaļ neziņā par dzīves un darba vietu?
Sola pabalstu, bet vai ar to varēs izdzīvot?
Emigrācijas viļņa sākumā valdība nedarīja neko, lai to apturētu. Tagad veido darba grupas, kaļ neīstenojamus plānus un tērē nodokļu maksātāju, kuri vēl te palikuši, naudu. Varbūt vispirms vajag padomāt par tiem, kuri vēl ir te? Darīt visu iespējamo, lai viņi cilvēka cienīgu dzīvi varētu dzīvot savā zemē, nevis svešumā. Bet par tiem, kas jau prom, varētu domāt vēlāk.
Nākamgad taču pašvaldību vēlēšanas, vajag balsis, tāpēc laikam sola, kas vien ienāk prātā.
