Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē katru gadu risinām jautājumus, kuri saistīti ar likumdošanu, ražošanas nākotnes perspektīvām, un pagājušais gads nebija izņēmums.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē katru gadu risinām jautājumus, kuri saistīti ar likumdošanu, ražošanas nākotnes perspektīvām, un pagājušais gads nebija izņēmums. Īpaši daudz darba bija saistībā ar likumiem.
Zemnieki atzīst, tie mainās tik ātri, ka reizēm grūti visam izsekot līdzi, un mūsu uzdevums ir panākt, lai normatīvie akti būtu pēc iespējas labvēlīgāki lauku cilvēkiem.
Esam lepni, ka pārtikas uzraudzības un lopkopības jaunās regulas ir vieglāk realizējamas nekā nacionālie likumi. Tās vienkāršāk piemērojamas ikvienā saimniecībā un dod iespēju variēt atbilstoši apstākļiem katrā uzņēmumā. Taču saimniekam jābūt gatavam pašam atbildēt par savā saimniecībā saražotās produkcijas kvalitāti un drošumu.
Aktīvi esam diskutējuši par zemnieku saimniecības statusu nākotnē, un, liekas, salikti pēdējie punkti uz “i”. Mums piedāvāja atteikties no zemnieku saimniecības statusa un visiem zemniekiem kļūt par individuālajiem komersantiem. Lauksaimnieki to neatbalstīja. Mēs arī nākotnē vēlamies saglabāt zemnieku saimniecības statusu. Būs jauns likums, kurš šo un citas ar zemnieku saimniecības darbību saistītas lietas reglamentēs.
“Sakustējies ledus” arī mājražošanas nozarē. No jaunā gadā stājas spēkā noteikumi par mājās gatavotiem produktiem un to pārdošanu. Pagaidām tas gan vairāk attiecas uz augu pārstrādātājiem, taču nākotnē noteikumi ietekmēs arī siera sējējus, desu gatavotājus un citu produktu ražotājus.
Daudz esam domājuši un runājuši par to, kā dzīvosim un strādāsim nākotnē. Izdevies panākt, lai nacionālo subsīdiju naudu sadalītu Latvijas reģioniem. Par to īpaši priecīgi Latgales un Vidzemes zemnieki. Līdz šim aktīvākie, kuri pirmie pieteicās atbalstam, to arī saņēma, bet nu katram reģionam piešķirta noteikta summa, un naudu var saņemt arī tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaspēja pieteikties pirmie.
Pagājušajā gadā sākās diskusijas par nākamo plānošanas periodu, īpaši struktūrfondiem. Mums jāizlemj, kurām nozarēm atbalsts vajadzīgs vairāk, kāda būs projektu maksimālā summa un kā naudu sadalīt. Zemnieku federācija aptaujāja zemniekus, lai noskaidrotu, ko viņi nākotnē grib darīt un kas viņiem visvairāk vajadzīgs. Ņemot vērā viņu vēlmes, veidosim arī savus priekšlikumus. Ceru, ka nākotnē struktūrfondu naudu saņemt būs vieglāk, jo ierēdņi sapratuši, ka liela birokrātija rada tikai liekas problēmas. Iespējams, par līdzekļu sadali turpmāk būs atbildīga tikai Zemkopības ministrija un tai pakļautais Lauku atbalsta dienests. Naudas piešķiršanas sistēmu vienkāršojušas arī Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas.
Lauksaimniekiem gribu novēlēt vispirms saprast un izvērtēt, ko viņi vēlas darīt nākotnē, tad pieņemt lēmumu, kā iecerēto panākt, un darīt visu, lai sasniegtu mērķi. Vēlu, lai visiem pietiek zināšanu un prasmes paveikt iecerēto un lai vienmēr līdzās būtu gudri padomdevēji. Taču ikdienas darbu steigā atliciniet laiku arī tuviniekiem un draugiem. Draudzība un rūpes par mīļajiem ir lieta, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.
