Šajā nedēļas nogalē 50 gadu jubileju svin skrīveriete Lūcija Bērziņa. Lūcijas kundzei šī nav vienīgā apaļā jubileja šajā gadā. 1. decembrī apritēja 30 gadu, kopš viņa ir audzinātāja bērnudārzā.
Šajā nedēļas nogalē 50 gadu jubileju svin skrīveriete Lūcija Bērziņa. Lūcijas kundzei šī nav vienīgā apaļā jubileja šajā gadā. 1. decembrī apritēja 30 gadu, kopš viņa ir audzinātāja bērnudārzā.
–– Jubilejas svinu kopā ar savu ģimeni. Pie svētku galda parasti esam deviņi. Mēs ar vīru, meita un dēls, znots, vedekla, mazmeita, mazdēliņš un mana māte, –– saka Lūcija Bērziņa. –– Parasti kaut ko garšīgu pagatavoju. Taču šoreiz bērni apsolījuši mani aizvest uz kādu viesu namu. Tas tādēļ, lai jubilārei svētkos nekas pašai nebūtu jādara –– tikai jāpriecājas un jāatpūšas. Zinu, ka uz bērniem var paļauties un svētki būs neaizmirstami. Jubileju vakar svinēju arī bērnudārzā. Esam kā liela draudzīga ģimene un vienmēr atceramies kolēģes svētkos.
Vaicāta, kāpēc izvēlējusies bērnudārza audzinātājas profesiju, Lūcija Bērziņa teic, ka uz šo jautājumu nemaz nevar tik viennozīmīgi atbildēt. Tā vienkārši noticis.
–– Bērnībā vēlējos kļūt par ārsti vai skolotāju. Taču apprecējos, piedzima bērni, un bija steigšus jāmeklē darbs. Tādi tolaik bija likumi, –– saka jubilāre. –– Sāku strādāt Aizkraukles pagasta bērnudārzā. Pēc pieciem gadiem pārcēlāmies uz Skrīveriem. Tikko bija uzbūvēts bērnudārzs “Sprīdītis”, un sāku strādāt tajā. Kopš tā laika darbavietu nav mainījusi arī “Sprīdīša” vadītāja Ilga Babre un audzinātāja Valentīna Jančenko. Nākamā gada augustā apritēs 25 gadi, kopš te strādājam. Nu savas atvasītes pie mums ved tie, kuri paši savlaik apmeklēja šo bērnudārzu. Par to vislielākais prieks.
Vai savus bērnus audzināt vieglāk nekā svešus? Lūcija Bērziņa teic, ka nav atšķirības. Ne vienā, ne otrā gadījumā “brāķi” nedrīkst pieļaut. Viss jādara no sirds.
–– Bērni, kuri nāk uz bērnudārzu pašlaik, ir daudz ašāki un kustīgāki, –– viņa saka. –– Iespējams, tāpēc, ka pati dzīve kļuvusi straujāka un to īpaši pasteidzina modernās tehnoloģijas. Bērni pielāgojas laikam, kurā dzīvo. Taču tik un tā katrs no viņiem ir personība ar savu “es”. Tai jāļauj pilnveidoties. Jābūt godīgai pret visiem, un kāds no bērniem nedrīkst būt mīļāks par citiem. Kad nepieciešams, jānorāj, bet, ja izdarīts kas labs, noteikti jāuzslavē. Mazajiem laiku pa laikam jāļauj darboties arī savā nodabā. Tikai tā viņi iemācās kļūt patstāvīgi.
Bērnudārza audzinātājai laika vaļaspriekiem gandrīz neatliek.
–– Divus iepriekšējos gadus mācījos augstskolā, lai atbilstoši likuma prasībām paaugstinātu kvalifikāciju, –– saka Bērziņas kundze. –– Laiks jāatvēl arī mazbērniem. Ja strādāju rokdarbus, tie lielākoties domāti izmantošanai nodarbībās bērnudārzā. Ja iespējams, kopā ar bērniem braucu ekskursijās tepat pa Latviju. Ārzemju ceļojumā gan vēl neesmu bijusi, taču man noteikti viss vēl priekšā. Ļoti patīk palasīt izklaidei domātos žurnālus –– “Ievu”, “Privāto Dzīvi”. Šad tad mēdzu arī ko garšīgu pagatavot, izmēģināt kādu interesantu recepti.
