Pēc “Staburagā” publicētās redakcijas slejas “Vainosim cilvēcisko faktoru” piezvanīja Andris Rauza no Sunākstes. Andra kungam ir savs viedoklis par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā notikušo nelaimes gadījumu, un viņš nepiekrīt versijai, ka skābekļa baloni sprāguši.
Padomju laikā dienestā Andris Rauza gadu speciālā skolā Ukrainā apguvis skābekļa mehāniķa profesiju un vajadzīgās iemaņas, lai darbotos ar skābekļa baloniem.
“Pildījām balonos gan medicīnisko, gan tehnisko skābekli, apguvu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī balonu pildīšanas, uzglabāšanas, pārbaudīšanas, transportēšanas un drošības specifiku. Skolā mums mācīja, ka 8 milimetrus bieza skābekļa balona ar 150 atmosfēru spiedienu sprādziens ir pielīdzināms vienas fugasa bumbas izraisītam sprādzienam. Iedomājieties — ja slimnīcas pagrabā sprāgtu vairāk nekā divdesmit fugasa bumbu, tad no ēkas diez vai kaut kas paliktu pāri,” teic Andris Rauza.
Sunākstietis pieļauj, ka varēja sprāgt tukši baloni, bet pilni nekādā ziņā: “Par līdzīgu sprādzienu pirms pāris gadiem dzirdēju Krievijā, tolaik pēc skābekļa balonu eksplozijas no daudzstāvu mājas pāri palika vien drupas. Arī tas, ka vienā vietā glabāts tik daudz balonu, nav iemesls nelaimes gadījumam: armijā šķūnītī glabājām pa 150, 200 baloniem, un tiem nekas nekaitēja, ja vien ir ievēroti visi priekšnosacījumi.
Nepiekrītu arī tiem, kuri meklē vainīgos balonu piegādātāju vidū — firma piegādā, taču kāda tai saistība ar to, kā slimnīcā balonus glabā, kur tos novieto un kas par tiem atbild? Firmas darbiniekiem jāuzmanās, balonus transportējot, jāizvairās no triecieniem, par pārējo viņiem nav jāatbild. Manuprāt, šī jezga lieki uztrauc cilvēkus, izraisa paniku sabiedrībā. Vispirms vajag noskaidrot notikušo, nevis paziņot vairākas iespējamās versijas un maldināt cilvēkus.”
