19. martā Briselē notika Eiropas Savienības lauksaimniecisko organizāciju komitejas sēde par piena ražošanu.
19. martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecisko organizāciju komitejas sēde par piena ražošanu. Tajā piedalījās 15 dalībvalstu un 13 kandidātvalstu pārstāvju.
Par piena ražošanu Latvijā ziņoja Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Gala Tuņķi” saimniece Dace Atslena, kuru uz šo saietu deleģēja Latvijas Zemnieku federācija un Piena ražotāju asociācija.
Līdz ES lauksaimniecisko organizāciju komitejas sēdei katrai valstij Briselē vajadzēja iesniegt rakstisku ziņojumu par situāciju piensaimniecībā. Komiteja ziņojumu bija izpētījusi, un valstu pārstāvjiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem.
— Apmēram piecas minūtes man vajadzēja komentēt pašas sagatavoto ziņojumu par Latvijas piensaimniecību, jo dalībvalstu pārstāvji vēlējās zināt, kas īsti Latvijā ar piensaimniecību notiek. Runāju angļu valodā, uztraucos, — stāsta Dace Atslena.
— Klausoties, ko stāsta citi, un atbildot uz jautājumiem, man diemžēl bija kauns par savu valsti. Mums nav kvotu, nav noteikta piena iepirkuma pamatcena, nedarbojas Piena reģistrs. Es tikai šajā saietā uzzināju, ka līdz šim Latvija ES par piensaimniecību nav sniegusi nekādas ziņas, turpretī, piemēram, Lietuva piegādājusi bagātīgu informāciju.
— No kurienes savam ziņojumam ņēmāt datus par piensaimniecības attīstību Latvijā?
— Galvenokārt no Agrārās ekonomikas institūta, Centrālās statistikas pārvaldes un pavisam nedaudz arī no Zemkopības ministrijas.
— Par ko informējāt?
— Ziņojumā un īsajā runā informēju, ka govju skaits Latvijā līdz 2000. gadam nepārtraukti samazinājās. 1986. gadā valstī bija 556 tūkstoši govju, 2000. gadā — 204,5 tūkstoši, bet nu jau nedaudz pieaudzis līdz 205,6 tūkstošiem. Piensaimniecības nozarei attīstoties, 2003. gadā paredzams govju skaita pieaugums līdz 220 tūkstošiem. Tas notiks pakāpeniski, saimniecību ganāmpulkus palielinot no 20 līdz 100 un vairāk govīm. Latvijā, racionāli izmantojot resursus un izveidojot efektīvu ražošanas struktūru, piena ražošanas apjomu tuvāko gadu laikā iespējams palielināt līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā.
Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu pieprasījums pēc piena arvien pieaug, bet tikai augstākās kvalitātes piens atbilst ES prasībām. Optimizējot pārstrādes struktūru, varētu izveidoties 20—25 pārstrādes uzņēmumi, kas spētu pārstrādāt ap 90 procentu pārstrādei domātā piena. Ja pieaugs piena iepirkuma cena un valsts piena ražotājus atbalstīs efektīvāk, zemnieki būs motivēti uzlabot gan piena kvalitāti, gan palielināt tā piegādi pārstrādes uzņēmumiem.
ES lauksaimniecisko organizāciju komitejas sēdē runāju arī par to, ka Latvijā piensaimniekiem ir novecojušas fermas un tehnoloģiskās iekārtas. To modernizācija un jaunu iekārtu iegāde ļoti sadārdzina piena ražošanu. Patlaban no 82027 Latvijas saimniecībām, kurās ir slaucamās govis, slaukšanas iekārtas ir tikai 5062 jeb 6 procentos saimniecību, bet piena dzesētāji — 5733 jeb 7 procentos saimniecību.
— Vai mēs ES dalībvalstīm interesējam?
— Saietā jutu ES dalībvalstu draudzīgu, bet vienlaikus arī diezgan distancētu interesi par Latviju un mūsu problēmām piensaimniecībā.
Klausoties citos, sapratu, ka ES prasības piensaimniekiem ir augstas, bet, ja tās ievērosim, kārtība piensaimniecībā būs. No šīm prasībām mums neizvairīties, tāpēc nevaimanāsim, bet strādāsim!
