Tuvojoties pavasarim, mednieki vairāk pievēršas sīko nelimitēto dzīvnieku medībām. Īpaši lapsu, jo kuplastes siltākās pēcpusdienās biežāk iznāk no krūmājiem, lai laukā peļotu un vēlāk nodotos arī riestam. Lai medības būtu sekmīgas, laikus jāsagādā nepieciešamā munīcija.
Lapsu medībām pavasarī parasti izvēlas vītņstobra ieroci — ar to iespējams šaut lielākos attālumos, jo lapsa ir vērīgs dzīvnieks un, lai cik aizņemta būtu ar ikdienas nodarbēm, nepārtraukti uzmana, vai viņai nedraud briesmas. Īpaši tad, ja kāds mednieks jau iepriekš mēģinājis viņu nomedīt.
— Bieži vien lapsa nepielaiž mednieku tuvāk par 150 metriem, — saka SIA “Artemida L” ieroču veikala īpašnieks Einārs Lapiņš. — Ir reizes, kad jāšauj pat pa 200 un 300 metru attālu mērķi. Šāds attālums ir “pa spēkam” tikai vītņstobra ierocim, turklāt tam jābūt piešautam un medniekam jāzina munīcijas īpatnības, lai spētu veikt tēmēšanas korekciju lielā attālumā. Medījot lapsas, vislabāk izvēlēties pilnapvalka munīciju, jo tā mazāk bojā kažoku un līdz ar to arī trofeju.
Protams, lapsas var medīt ar jebkura kalibra vītņstobra ieroci, taču, ja mednieks vēlas iegādāties karabīni speciāli lapsu un mazo zvēru medībām, ieteiktu izvēlēties ieroci ar kalibru “223 rem”. Šī kalibra munīcijai ir ļoti taisna lodes trajektorija, mazs ieroča atsitiens un, kas nav mazsvarīgi, salīdzinoši zema patronas cena. Bezvēja laikā arī 300 metru attālumā ar tādu var šaut ļoti precīzi.
Lapsas un bebrus medī arī ar mazkalibra ieročiem, izmantojot LR22 kalibra munīciju. Taču jāatceras, ka šī munīcija, medījot mazos dzīvniekus, ir efektīva tikai līdz 50 metru attālumam. Ir dzirdēti nostāsti, ka ar šādu munīciju lapsas nošautas arī 200 metru attālumā, taču tas man šķiet visai nenopietni. Turklāt šo patronu lodes ļoti ietekmē sānvējš, un veikt korekciju ir ļoti sarežģīti. Arī attālums līdz mērķim jānosaka ļoti precīzi. Turklāt lodei ir maza apstādinošā spēja.
Ja lapsu medībās nolemts izmantot gludstobra ieroci, dzīvniekam būs jāpielavās vismaz 50 metru attālumā vai jāierīko slēpnis pie ēsmas. Šādā gadījumā pats medību process kļūst sarežģītāks un līdz ar to interesantāks. Taču, izvēloties munīciju, jāatceras: jo lielākā attālumā paredzēts šaut, jo rupjākas vajadzēs skrotis. Pats optimālākais variants, manuprāt, būtu 5 mm diametra skrotis. Pēc Krievijas standartiem tas būtu “0000” izmērs. Tuvākās distancēs, līdz 25 m, pietiks arī ar “0” jeb 4 mm resnām skrotīm.
Arvien biežāk diskutē par bezsvina munīcijas izmantošanu. No ekoloģiskā viedokļa tā noteikti ir videi labvēlīgāka, turklāt jau šobrīd Latvijā daudzviet svinu saturošas munīcijas izmantošana ir aizliegta, taču joprojām šāda veida skrošu munīcija ir salīdzinoši reti nopērkama. Izvēlēties patronas, kur skrotis iepildītas īpašā konteinerā vai bez tā, jau ir katra šāvēja gaumes un ieroča īpatnību ziņā. Konteinerā iepildītas skrotis arī garākā distancē labāk saglabās kūļa blīvumu.
