Latvijas reģionālo pārvadātāju sanāksmē nolemts iesniegt Ministru kabinetam atklāto vēstuli, kurā pārvadātāji prasa mainīt situāciju pasažieru pārvadājumu nozarē. Vienlaikus pārvadātāji gatavojas piketam pie Ministru kabineta 26. septembrī. Protesta akcijā varētu piedalīties arī Aizkraukles ATU darbinieki.
Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) prasība ir — visām atbildīgajām pusēm līdz 25. septembrim sēsties pie saruna galda un rast risinājumu. Ja problēmu nerisinās, pasažieru pārvadātāji 26. septembrī kopā ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību plāno piketu pie Ministru kabineta.
Nozares pārstāvji, kas ikdienā veic iekšzemes pārvadājumus, uzskata, ka, izstrādājot grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, Satiksmes ministrija nav ņēmusi vērā viņu viedokli.
Problēmas jau vairākus gadus
Šogad reģionālajiem pārvadātājiem piešķirts nepietiekams finansējums. Šobrīd valsts ar pārvadātājiem pilnībā ir norēķinājusies tikai par aizvadītā gada pirmo ceturksni. Īpaši smaga situācija ir Vidzemes un Zemgales reģionā, kam ar politisku balsojumu, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, ir piešķirts nepietiekams finansējums. No 2013. gada 1. aprīļa Vidzemes un Zemgales pārvadātājiem zaudējumi atlīdzināti tikai 50% apmērā, rezultātā uzņēmumi vairs nespēj pilnībā pildīt visas saimnieciskās funkcijas. Tā kā no 2013. gada ceturtā ceturkšņa tika pārcelti gadam piešķirtie dotācijas līdzekļi, lai kompensētu pirmā ceturkšņa zaudējumus, tad šī gada nogalē ir apdraudēti pasažieru pārvadājumi Vidzemes un Zemgales reģionā, jo pietrūkst naudas. Nepiešķirot papildu līdzekļus no valsts, pasažieru pārvadātāju uzņēmumi var bankrotēt un pārvadājumus neveiks.
“Problēmas ar finansējumu ir jau vairākus gadus,” saka Aizkraukles ATU valdes locekle Aija Ciganoviča. “Amatpersonas tikai sola, ka problēmu risinās, bet nekas nemainās. Parodoksāli, bet, ja mēs nenodrošinām transportu, tad sūdzības ir par mums, un neviens nesaprot, ka problēma ir jārisina valsts līmenī. Turklāt naudas dalīšana ir negodīga, vairāk saņem Kurzemes un Pierīgas reģions, bet Vidzeme un Zemgale mazāk. Mums ar piešķirto finansējumu jāizlien kā caur adatas aci. Tas nav normāli, jo Kurzemē un Pierīgā iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā pie mums, līdz ar to ienākumi ir lielāki,” saka Ciganovičas kundze.
Ja runātu, tad sarunātu
Asociācijas pārstāvji norāda: Autoceļu likums nosaka — valsts autoceļu fonda programmai būtu jānovirza 100% no iekasētā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 80% no degvielas akcīzes nodokļa. Realitātē 2012. un 2013. gada budžetā autoceļu fondam paredzēts vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un apmēram 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa.
Jau ceturto gadu Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija valsts budžetam ir pieprasījušas nepietiekamus līdzekļus reģionālo pārvadājumu dotēšanai. Plānošanas reģioni aprēķinājuši, ka vietējiem reģionālajiem pārvadājumiem ir nepieciešams finansējums — 13 734 193 lati. “Diemžēl jāatzīst: ja nebūs citu iespēju, Zemgales reģionam, kas ir maršrutu pasūtītājs, nāksies slēgt kādu no maršrutiem vai paaugstināt biļešu cenas,” saka Ciganovičas kundze. “Ja valstsvīri un pasažieru pārvadātāji spētu vienoties, tad problēmu nebūtu, diemžēl tas nenotiek.”
